Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   af Huis skoonmaak

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [agttien]

Huis skoonmaak

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. V-nda--i- S--e----. V----- i- S-------- V-n-a- i- S-t-r-a-. ------------------- Vandag is Saterdag. 0
Šodien mums ir laiks. V-n--g-het-on---y-. V----- h-- o-- t--- V-n-a- h-t o-s t-d- ------------------- Vandag het ons tyd. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Vandag -aak---- huis s-oo-. V----- m--- o-- h--- s----- V-n-a- m-a- o-s h-i- s-o-n- --------------------------- Vandag maak ons huis skoon. 0
Es uzkopju vannas istabu. Ek -aak d---b--kamer--koon. E- m--- d-- b------- s----- E- m-a- d-e b-d-a-e- s-o-n- --------------------------- Ek maak die badkamer skoon. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. My--a- w---di---ar. M- m-- w-- d-- k--- M- m-n w-s d-e k-r- ------------------- My man was die kar. 0
Bērni tīra divriteņus. Di--k-n--rs---a- di- fie--e---oon. D-- k------ m--- d-- f----- s----- D-e k-n-e-s m-a- d-e f-e-s- s-o-n- ---------------------------------- Die kinders maak die fietse skoon. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. O-m- --e-di---l--m---a-er. O--- g-- d-- b----- w----- O-m- g-e d-e b-o-m- w-t-r- -------------------------- Ouma gee die blomme water. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. D-e -----rs---ak di- k-nderk--e--s---n. D-- k------ m--- d-- k---------- s----- D-e k-n-e-s m-a- d-e k-n-e-k-m-r s-o-n- --------------------------------------- Die kinders maak die kinderkamer skoon. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. M--ma- -u-- sy les-e--ar --. M- m-- r--- s- l-------- o-- M- m-n r-i- s- l-s-e-a-r o-. ---------------------------- My man ruim sy lessenaar op. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. Ek---- d----asg-ed--n-d---was--s----. E- s-- d-- w------ i- d-- w---------- E- s-t d-e w-s-o-d i- d-e w-s-a-j-e-. ------------------------------------- Ek sit die wasgoed in die wasmasjien. 0
Es izkaru veļu. Ek -a------ wa-g------. E- h--- d-- w------ o-- E- h-n- d-e w-s-o-d o-. ----------------------- Ek hang die wasgoed op. 0
Es gludinu veļu. E- -t-y-------le-e. E- s---- d-- k----- E- s-r-k d-e k-e-e- ------------------- Ek stryk die klere. 0
Logi ir netīri. Di- ---st-- -s----l. D-- v------ i- v---- D-e v-n-t-r i- v-i-. -------------------- Die venster is vuil. 0
Grīda ir netīra. D-e v-oe- i--v-il. D-- v---- i- v---- D-e v-o-r i- v-i-. ------------------ Die vloer is vuil. 0
Trauki ir netīri. D-- sk-t---goed-i------. D-- s---------- i- v---- D-e s-o-t-l-o-d i- v-i-. ------------------------ Die skottelgoed is vuil. 0
Kas nospodrinās logus? Wi- -a- -i--ve----rs? W-- w-- d-- v-------- W-e w-s d-e v-n-t-r-? --------------------- Wie was die vensters? 0
Kas izsūks putekļus? W-e-stofs-i-? W-- s-------- W-e s-o-s-i-? ------------- Wie stofsuig? 0
Kas nomazgās traukus? W-------d-e--ko-t-----d? W-- w-- d-- s----------- W-e w-s d-e s-o-t-l-o-d- ------------------------ Wie was die skottelgoed? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!