Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   af In die disko

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [ses en veertig]

In die disko

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? I- ----sto---oo-? I- d-- s---- o--- I- d-e s-o-l o-p- ----------------- Is die stoel oop? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? M---ek---e- ---? M-- e- h--- s--- M-g e- h-e- s-t- ---------------- Mag ek hier sit? 0
Labprāt. Gr--g. G----- G-a-g- ------ Graag. 0
Kā Jums patīk mūzika? W-----n- - --- di---u-ie-? W-- d--- u v-- d-- m------ W-t d-n- u v-n d-e m-s-e-? -------------------------- Wat dink u van die musiek? 0
Nedaudz par skaļu. ’n --et--e te--ard. ’- B------ t- h---- ’- B-e-j-e t- h-r-. ------------------- ’n Bietjie te hard. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. M-a----e--ro-p-s-e-l h------ed. M--- d-- g---- s---- h--- g---- M-a- d-e g-o-p s-e-l h-e- g-e-. ------------------------------- Maar die groep speel heel goed. 0
Vai Jūs te esat bieži? Kom------e----hier---oe? K-- u g------ h--------- K-m u g-r-e-d h-e-n-t-e- ------------------------ Kom u gereeld hiernatoe? 0
Nē, šī ir pirmā reize. Ne----it----die -er-te-k-er. N--- d-- i- d-- e----- k---- N-e- d-t i- d-e e-r-t- k-e-. ---------------------------- Nee, dit is die eerste keer. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. Ek---s n-g ---i- tev--- -i-r n-e. E- w-- n-- n---- t----- h--- n--- E- w-s n-g n-o-t t-v-r- h-e- n-e- --------------------------------- Ek was nog nooit tevore hier nie. 0
Vai Jūs dejojat? D-n---? D--- u- D-n- u- ------- Dans u? 0
Varbūt vēlāk. Mi-k-en-l--e-. M------ l----- M-s-i-n l-t-r- -------------- Miskien later. 0
Es neprotu tik labi dejot. Ek -an -ie-so----- d----n-e. E- k-- n-- s- g--- d--- n--- E- k-n n-e s- g-e- d-n- n-e- ---------------------------- Ek kan nie so goed dans nie. 0
Tas ir pavisam vienkārši. D---i- he-- -a-li-. D-- i- h--- m------ D-t i- h-e- m-k-i-. ------------------- Dit is heel maklik. 0
Es Jums parādīšu. Ek-sa- - w--. E- s-- u w--- E- s-l u w-s- ------------- Ek sal u wys. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. Ne---l-ewer-’n--nder-k--r. N--- l----- ’- a---- k---- N-e- l-e-e- ’- a-d-r k-e-. -------------------------- Nee, liewer ’n ander keer. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? W-g-u-v-- ---a--? W-- u v-- i------ W-g u v-r i-m-n-? ----------------- Wag u vir iemand? 0
Jā, savu draugu. Ja, -----y-kêr-l. J-- v-- m- k----- J-, v-r m- k-r-l- ----------------- Ja, vir my kêrel. 0
Tur jau viņš nāk! Da-r--o--hy----! D--- k-- h- n--- D-a- k-m h- n-u- ---------------- Daar kom hy nou! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!