Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   af iets regverdig 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [sewe en sewentig]

iets regverdig 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? W-ar-- e-- - ni---ie---ek-n--? W----- e-- u n-- d-- k--- n--- W-a-o- e-t u n-e d-e k-e- n-e- ------------------------------ Waarom eet u nie die koek nie? 0
Man jāsamazina svars. Ek--oe-----i- v--l-or. E- m--- g---- v------- E- m-e- g-w-g v-r-o-r- ---------------------- Ek moet gewig verloor. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. E- eet--it-n-------t--k g--i----e- v-rlo--. E- e-- d-- n-- o---- e- g---- m--- v------- E- e-t d-t n-e o-d-t e- g-w-g m-e- v-r-o-r- ------------------------------------------- Ek eet dit nie omdat ek gewig moet verloor. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? W-arom---ink-u --e die -ier--ie? W----- d---- u n-- d-- b--- n--- W-a-o- d-i-k u n-e d-e b-e- n-e- -------------------------------- Waarom drink u nie die bier nie? 0
Man vēl jābrauc. E--moet--og b------. E- m--- n-- b------- E- m-e- n-g b-s-u-r- -------------------- Ek moet nog bestuur. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. E---rin- d-- ----omd-t-e- -o---o-- be--u-r. E- d---- d-- n-- o---- e- n-- m--- b------- E- d-i-k d-t n-e o-d-t e- n-g m-e- b-s-u-r- ------------------------------------------- Ek drink dit nie omdat ek nog moet bestuur. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? Wa-r-m -ri-k-j----e---e ----i---ie? W----- d---- j- n-- d-- k----- n--- W-a-o- d-i-k j- n-e d-e k-f-i- n-e- ----------------------------------- Waarom drink jy nie die koffie nie? 0
Tā ir auksta. D-t -s-k--d. D-- i- k---- D-t i- k-u-. ------------ Dit is koud. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. Ek dri-- d-t n-e omd-t---- -oud-is. E- d---- d-- n-- o---- d-- k--- i-- E- d-i-k d-t n-e o-d-t d-t k-u- i-. ----------------------------------- Ek drink dit nie omdat dit koud is. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? W---o- -r--k-j- ni--die------ie? W----- d---- j- n-- d-- t-- n--- W-a-o- d-i-k j- n-e d-e t-e n-e- -------------------------------- Waarom drink jy nie die tee nie? 0
Man nav cukura. E------ni--suiker ni-. E- h-- n-- s----- n--- E- h-t n-e s-i-e- n-e- ---------------------- Ek het nie suiker nie. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. E--d-i-k dit--ie o---- -- --e-su-k-- -et--i-. E- d---- d-- n-- o---- e- n-- s----- h-- n--- E- d-i-k d-t n-e o-d-t e- n-e s-i-e- h-t n-e- --------------------------------------------- Ek drink dit nie omdat ek nie suiker het nie. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? Waa-----et u -i------s-- nie? W----- e-- u n-- d-- s-- n--- W-a-o- e-t u n-e d-e s-p n-e- ----------------------------- Waarom eet u nie die sop nie? 0
Es to nepasūtīju. E- -e- --t nie --st----ie. E- h-- d-- n-- b----- n--- E- h-t d-t n-e b-s-e- n-e- -------------------------- Ek het dit nie bestel nie. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. Ek-ee------nie ---at--k -i----e-bes-el h----ie. E- e-- d-- n-- o---- e- d-- n-- b----- h-- n--- E- e-t d-t n-e o-d-t e- d-t n-e b-s-e- h-t n-e- ----------------------------------------------- Ek eet dit nie omdat ek dit nie bestel het nie. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? W-a-o--ee- u ni---i- v-e-- nie? W----- e-- u n-- d-- v---- n--- W-a-o- e-t u n-e d-e v-e-s n-e- ------------------------------- Waarom eet u nie die vleis nie? 0
Es esmu veģetāriete. E---s ’n veget-r-ë-. E- i- ’- v---------- E- i- ’- v-g-t-r-ë-. -------------------- Ek is ’n vegetariër. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. E--ee- -it--ie o-da--e---- ---eta-i-- -s. E- e-- d-- n-- o---- e- ’- v--------- i-- E- e-t d-t n-e o-d-t e- ’- v-g-t-r-ë- i-. ----------------------------------------- Ek eet dit nie omdat ek ’n vegetariër is. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…