Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   af Weeksdae

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [nege]

Weeksdae

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
pirmdiena M---dag M------ M-a-d-g ------- Maandag 0
otrdiena D----ag D------ D-n-d-g ------- Dinsdag 0
trešdiena W---sd-g W------- W-e-s-a- -------- Woensdag 0
ceturtdiena D--d--dag D-------- D-n-e-d-g --------- Donderdag 0
piektdiena V----g V----- V-y-a- ------ Vrydag 0
sestdiena S-te---g S------- S-t-r-a- -------- Saterdag 0
svētdiena S-n--g S----- S-n-a- ------ Sondag 0
nedēļa d-- w-ek d-- w--- d-e w-e- -------- die week 0
no pirmdienas līdz svētdienai v-n -a--d---to- ---d-g v-- M------ t-- S----- v-n M-a-d-g t-t S-n-a- ---------------------- van Maandag tot Sondag 0
Pirmā diena ir pirmdiena. D-e ----t--d---is--aa-da-. D-- e----- d-- i- M------- D-e e-r-t- d-g i- M-a-d-g- -------------------------- Die eerste dag is Maandag. 0
Otrā diena ir otrdiena. D-e--w-e-e -ag-i--Di-----. D-- t----- d-- i- D------- D-e t-e-d- d-g i- D-n-d-g- -------------------------- Die tweede dag is Dinsdag. 0
Trešā diena ir trešdiena. Di---e-de d-g i--W-e---ag. D-- d---- d-- i- W-------- D-e d-r-e d-g i- W-e-s-a-. -------------------------- Die derde dag is Woensdag. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. D-- --er-e-d-g-i----n----a-. D-- v----- d-- i- D--------- D-e v-e-d- d-g i- D-n-e-d-g- ---------------------------- Die vierde dag is Donderdag. 0
Piektā diena ir piektdiena. D-- v-fde -----------ag. D-- v---- d-- i- V------ D-e v-f-e d-g i- V-y-a-. ------------------------ Die vyfde dag is Vrydag. 0
Sestā diena ir sestdiena. Die----d---a- -s --t-----. D-- s---- d-- i- S-------- D-e s-s-e d-g i- S-t-r-a-. -------------------------- Die sesde dag is Saterdag. 0
Septītā diena ir svētdiena. Di- se-end- d---i--S--dag. D-- s------ d-- i- S------ D-e s-w-n-e d-g i- S-n-a-. -------------------------- Die sewende dag is Sondag. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. Die w-----------e da-. D-- w--- h-- s--- d--- D-e w-e- h-t s-w- d-e- ---------------------- Die week het sewe dae. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. O-s ---k-n-t--yf ---. O-- w--- n-- v-- d--- O-s w-r- n-t v-f d-e- --------------------- Ons werk net vyf dae. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!