Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   af Ordinale getalle

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [een en sestig]

Ordinale getalle

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. D-e -er--e -aa-d--- J-nua---. D-- e----- m---- i- J-------- D-e e-r-t- m-a-d i- J-n-a-i-. ----------------------------- Die eerste maand is Januarie. 0
Otrais mēnesis ir februāris. D-e tw-ed- maand ------r---ie. D-- t----- m---- i- F--------- D-e t-e-d- m-a-d i- F-b-u-r-e- ------------------------------ Die tweede maand is Februarie. 0
Trešais mēnesis ir marts. Di- derde--a-n- is-Maa-t. D-- d---- m---- i- M----- D-e d-r-e m-a-d i- M-a-t- ------------------------- Die derde maand is Maart. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. D-e-vi--d- --and-------il. D-- v----- m---- i- A----- D-e v-e-d- m-a-d i- A-r-l- -------------------------- Die vierde maand is April. 0
Piektais mēnesis ir maijs. D-----fde-----d -s M-i. D-- v---- m---- i- M--- D-e v-f-e m-a-d i- M-i- ----------------------- Die vyfde maand is Mei. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. Di--s---- ---nd-is Ju---. D-- s---- m---- i- J----- D-e s-s-e m-a-d i- J-n-e- ------------------------- Die sesde maand is Junie. 0
Seši mēneši ir pusgads. S-s-m--n-e--- -n-h--we j--r. S-- m----- i- ’- h---- j---- S-s m-a-d- i- ’- h-l-e j-a-. ---------------------------- Ses maande is ’n halwe jaar. 0
Janvāris, februāris, marts, Jan-arie,-Feb-uarie- -a--t, J-------- F--------- M----- J-n-a-i-, F-b-u-r-e- M-a-t- --------------------------- Januarie, Februarie, Maart, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. A------M-i, Ju-i-. A----- M--- J----- A-r-l- M-i- J-n-e- ------------------ April, Mei, Junie. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. D-e s-w--de---a-d--- -ulie. D-- s------ m---- i- J----- D-e s-w-n-e m-a-d i- J-l-e- --------------------------- Die sewende maand is Julie. 0
Astotais mēnesis ir augusts. D-e-a-t-----aan-----Augus-us. D-- a----- m---- i- A-------- D-e a-t-t- m-a-d i- A-g-s-u-. ----------------------------- Die agtste maand is Augustus. 0
Devītais mēnesis ir septembris. Die-negen-e maan---s Se-te--er. D-- n------ m---- i- S--------- D-e n-g-n-e m-a-d i- S-p-e-b-r- ------------------------------- Die negende maand is September. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. D-- t-e-de-m-an- -s Ok--b-r. D-- t----- m---- i- O------- D-e t-e-d- m-a-d i- O-t-b-r- ---------------------------- Die tiende maand is Oktober. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. D-e e-fde --a-d-is N-vem-er. D-- e---- m---- i- N-------- D-e e-f-e m-a-d i- N-v-m-e-. ---------------------------- Die elfde maand is November. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. Die-t---lfd--maa------D--embe-. D-- t------- m---- i- D-------- D-e t-a-l-d- m-a-d i- D-s-m-e-. ------------------------------- Die twaalfde maand is Desember. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. T-aal- --a-de--s-een-j-ar. T----- m----- i- e-- j---- T-a-l- m-a-d- i- e-n j-a-. -------------------------- Twaalf maande is een jaar. 0
Jūlijs, augusts, septembris, Ju-i-, A-----u-, -epte-ber, J----- A-------- S--------- J-l-e- A-g-s-u-, S-p-e-b-r- --------------------------- Julie, Augustus, September, 0
oktobris, novembris un decembris. Oktober, No---b---e- -es-----. O------- N------- e- D-------- O-t-b-r- N-v-m-e- e- D-s-m-e-. ------------------------------ Oktober, November en Desember. 0

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…