Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   it In taxi / tassì

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [trentotto]

In taxi / tassì

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Mi c--a-- u--ta--ì, --- f-----. M- c----- u- t----- p-- f------ M- c-i-m- u- t-s-ì- p-r f-v-r-. ------------------------------- Mi chiami un tassì, per favore. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Q--nt- --s-----no-alla s-a---n-? Q----- c---- f--- a--- s-------- Q-a-t- c-s-a f-n- a-l- s-a-i-n-? -------------------------------- Quanto costa fino alla stazione? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Qu-nto---------no -------opo-to? Q----- c---- f--- a------------- Q-a-t- c-s-a f-n- a-l-a-r-p-r-o- -------------------------------- Quanto costa fino all’aeroporto? 0
Lūdzu, taisni. S--p---dir------p-ego. S----- d------- p----- S-m-r- d-r-t-o- p-e-o- ---------------------- Sempre diritto, prego. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Qui g-r--- d-str-- p----av-r-. Q-- g--- a d------ p-- f------ Q-i g-r- a d-s-r-, p-r f-v-r-. ------------------------------ Qui giri a destra, per favore. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Al-’--gol--gi---- -i--st-a--p---f----e. A--------- g--- a s-------- p-- f------ A-l-a-g-l- g-r- a s-n-s-r-, p-r f-v-r-. --------------------------------------- All’angolo giri a sinistra, per favore. 0
Es steidzos. Ho-fr--t-. H- f------ H- f-e-t-. ---------- Ho fretta. 0
Man vēl ir laiks. Ho te--o. H- t----- H- t-m-o- --------- Ho tempo. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! V--a p-ù-piano- -e- fav-r-. V--- p-- p----- p-- f------ V-d- p-ù p-a-o- p-r f-v-r-. --------------------------- Vada più piano, per favore. 0
Pieturiet te, lūdzu! S- f---i q-i--pe- fav---. S- f---- q--- p-- f------ S- f-r-i q-i- p-r f-v-r-. ------------------------- Si fermi qui, per favore. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! As----- -n -om-n-o--pe- fa----. A------ u- m------- p-- f------ A-p-t-i u- m-m-n-o- p-r f-v-r-. ------------------------------- Aspetti un momento, per favore. 0
Es tūlīt atgriezīšos. R-t--n- --b-t-. R------ s------ R-t-r-o s-b-t-. --------------- Ritorno subito. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Mi-d-a----r--ev---,-p-- -avor-. M- d-- l- r-------- p-- f------ M- d-a l- r-c-v-t-, p-r f-v-r-. ------------------------------- Mi dia la ricevuta, per favore. 0
Man nav sīknaudas. N-n -------cioli. N-- h- s--------- N-n h- s-i-c-o-i- ----------------- Non ho spiccioli. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. V---en--così--i--r--t----pe----i. V- b--- c---- i- r---- è p-- L--- V- b-n- c-s-, i- r-s-o è p-r L-i- --------------------------------- Va bene così, il resto è per Lei. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Mi --r-i ----e-to ----r--zo. M- p---- a q----- i--------- M- p-r-i a q-e-t- i-d-r-z-o- ---------------------------- Mi porti a questo indirizzo. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Mi-p-rti ----io alb-rg-. M- p---- a- m-- a------- M- p-r-i a- m-o a-b-r-o- ------------------------ Mi porti al mio albergo. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! M- -or-i-------pia---a. M- p---- a--- s-------- M- p-r-i a-l- s-i-g-i-. ----------------------- Mi porti alla spiaggia. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?