Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   it giustificare qualcosa 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [settantasette]

giustificare qualcosa 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? Pe--hé n-n m---i- l- to-t-? P----- n-- m----- l- t----- P-r-h- n-n m-n-i- l- t-r-a- --------------------------- Perché non mangia la torta? 0
Man jāsamazina svars. D--o --m---i-e. D--- d--------- D-v- d-m-g-i-e- --------------- Devo dimagrire. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. N-- -- m-ng-- -erc-é de-o-di--g-i--. N-- l- m----- p----- d--- d--------- N-n l- m-n-i- p-r-h- d-v- d-m-g-i-e- ------------------------------------ Non la mangio perché devo dimagrire. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? P--c-é no--be----a--i--a? P----- n-- b--- l- b----- P-r-h- n-n b-v- l- b-r-a- ------------------------- Perché non beve la birra? 0
Man vēl jābrauc. Dev---ui-a-e. D--- g------- D-v- g-i-a-e- ------------- Devo guidare. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. N-n--a be-- ---c-é-de-- -uid-re. N-- l- b--- p----- d--- g------- N-n l- b-v- p-r-h- d-v- g-i-a-e- -------------------------------- Non la bevo perché devo guidare. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? P---hé---- b-vi il -af--? P----- n-- b--- i- c----- P-r-h- n-n b-v- i- c-f-è- ------------------------- Perché non bevi il caffè? 0
Tā ir auksta. È ---dd-. È f------ È f-e-d-. --------- È freddo. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. N-n -- b----p---hé-è--r--do. N-- l- b--- p----- è f------ N-n l- b-v- p-r-h- è f-e-d-. ---------------------------- Non lo bevo perché è freddo. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? P-rch- non be---i---è? P----- n-- b--- i- t-- P-r-h- n-n b-v- i- t-? ---------------------- Perché non bevi il tè? 0
Man nav cukura. N-n-h- zu-cher-. N-- h- z-------- N-n h- z-c-h-r-. ---------------- Non ho zucchero. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. N-n l- b--- per-h----- -o -uc--er-. N-- l- b--- p----- n-- h- z-------- N-n l- b-v- p-r-h- n-n h- z-c-h-r-. ----------------------------------- Non lo bevo perché non ho zucchero. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? Perché n-n --------a mi---t-a? P----- n-- m----- l- m-------- P-r-h- n-n m-n-i- l- m-n-s-r-? ------------------------------ Perché non mangia la minestra? 0
Es to nepasūtīju. No- ---o --d-nat-. N-- l--- o-------- N-n l-h- o-d-n-t-. ------------------ Non l’ho ordinata. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. N-- -- m-n-i--pe--hé-n-- l--- o-d-n-t-. N-- l- m----- p----- n-- l--- o-------- N-n l- m-n-i- p-r-h- n-n l-h- o-d-n-t-. --------------------------------------- Non la mangio perché non l’ho ordinata. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? P---hé n---man-i- -a ca-ne? P----- n-- m----- l- c----- P-r-h- n-n m-n-i- l- c-r-e- --------------------------- Perché non mangia la carne? 0
Es esmu veģetāriete. S-no ve-e--r---o. S--- v----------- S-n- v-g-t-r-a-o- ----------------- Sono vegetariano. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. Non l- m-ngio--e-ché--on- v---ta---no. N-- l- m----- p----- s--- v----------- N-n l- m-n-i- p-r-h- s-n- v-g-t-r-a-o- -------------------------------------- Non la mangio perché sono vegetariano. 0

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…