Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   it In discoteca

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [quarantasei]

In discoteca

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? È l--ero -u-sto po-to? È l----- q----- p----- È l-b-r- q-e-t- p-s-o- ---------------------- È libero questo posto? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? Po-so-se---m- a--an---- v--? P---- s------ a------ a v--- P-s-o s-d-r-i a-c-n-o a v-i- ---------------------------- Posso sedermi accanto a voi? 0
Labprāt. V-l-nt--r-. V---------- V-l-n-i-r-. ----------- Volentieri. 0
Kā Jums patīk mūzika? Le p-a-- qu-st- m----a? L- p---- q----- m------ L- p-a-e q-e-t- m-s-c-? ----------------------- Le piace questa musica? 0
Nedaudz par skaļu. È-un-po’ --o-p- f-rt-. È u- p-- t----- f----- È u- p-’ t-o-p- f-r-e- ---------------------- È un po’ troppo forte. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. Ma -l c-m-les-o suo-a-ben-. M- i- c-------- s---- b---- M- i- c-m-l-s-o s-o-a b-n-. --------------------------- Ma il complesso suona bene. 0
Vai Jūs te esat bieži? Vi-n------so qu-? V---- s----- q--- V-e-e s-e-s- q-i- ----------------- Viene spesso qui? 0
Nē, šī ir pirmā reize. N---è la-pr--- vo-ta. N-- è l- p---- v----- N-, è l- p-i-a v-l-a- --------------------- No, è la prima volta. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. N-n-----ro ma- -tat-. N-- c- e-- m-- s----- N-n c- e-o m-i s-a-o- --------------------- Non ci ero mai stato. 0
Vai Jūs dejojat? Ba-la? B----- B-l-a- ------ Balla? 0
Varbūt vēlāk. F-------ù -a-di. F---- p-- t----- F-r-e p-ù t-r-i- ---------------- Forse più tardi. 0
Es neprotu tik labi dejot. No- so-bal---e --l-------. N-- s- b------ m---- b---- N-n s- b-l-a-e m-l-o b-n-. -------------------------- Non so ballare molto bene. 0
Tas ir pavisam vienkārši. È-----o s-mp--c-. È m---- s-------- È m-l-o s-m-l-c-. ----------------- È molto semplice. 0
Es Jums parādīšu. G-i--o--a-----ve--r--/------no-i-. G----- f----- v----- / i------ i-- G-i-l- f-c-i- v-d-r- / i-s-g-o i-. ---------------------------------- Glielo faccio vedere / insegno io. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. N----o--- un’altra-v-lta. N-- f---- u------- v----- N-, f-r-e u-’-l-r- v-l-a- ------------------------- No, forse un’altra volta. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? Sta a---ttan-o qua-----? S-- a--------- q-------- S-a a-p-t-a-d- q-a-c-n-? ------------------------ Sta aspettando qualcuno? 0
Jā, savu draugu. S-, -l mi---mico. S-- i- m-- a----- S-, i- m-o a-i-o- ----------------- Sì, il mio amico. 0
Tur jau viņš nāk! Ec--l----- vie--! E----- c-- v----- E-c-l- c-e v-e-e- ----------------- Eccolo che viene! 0

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!