Sarunvārdnīca

lv Pilsētas apskate   »   it Visita della città

42 [četrdesmit divi]

Pilsētas apskate

Pilsētas apskate

42 [quarantadue]

Visita della città

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Vai tirgus svētdienās ir atvērts? È -pert- il mer-at- -- domeni--? È a----- i- m------ l- d-------- È a-e-t- i- m-r-a-o l- d-m-n-c-? -------------------------------- È aperto il mercato la domenica? 0
Vai gadatirgus pirmdienās ir atvērts? È a--r-- -a f-er- -l lunedì? È a----- l- f---- i- l------ È a-e-t- l- f-e-a i- l-n-d-? ---------------------------- È aperta la fiera il lunedì? 0
Vai izstāde otrdienās ir atvērta? È a-e-ta------o---i--- il ma-ted-? È a----- l------------ i- m------- È a-e-t- l-e-p-s-z-o-e i- m-r-e-ì- ---------------------------------- È aperta l’esposizione il martedì? 0
Vai zooloģiskais dārzs trešdienās ir atvērts? È--per-o -- ----il me----edì? È a----- l- z-- i- m--------- È a-e-t- l- z-o i- m-r-o-e-ì- ----------------------------- È aperto lo zoo il mercoledì? 0
Vai muzejs ceturtdienās ir atvērts? È ape--- -- -u-eo il giovedì? È a----- i- m---- i- g------- È a-e-t- i- m-s-o i- g-o-e-ì- ----------------------------- È aperto il museo il giovedì? 0
Vai galerija piektdienās ir atvērta? È a-e--a l--g-l---i---l vene--ì? È a----- l- g------- i- v------- È a-e-t- l- g-l-e-i- i- v-n-r-ì- -------------------------------- È aperta la galleria il venerdì? 0
Vai drīkst fotografēt? È-p-r-ess--------a--re? È p------- f----------- È p-r-e-s- f-t-g-a-a-e- ----------------------- È permesso fotografare? 0
Vai ir jāpērk ieejas biļete? Si dev- --gar- -’--g-e-so? S- d--- p----- l---------- S- d-v- p-g-r- l-i-g-e-s-? -------------------------- Si deve pagare l’ingresso? 0
Cik maksā ieejas biļete? Qua--- --st- l-ingre---? Q----- c---- l---------- Q-a-t- c-s-a l-i-g-e-s-? ------------------------ Quanto costa l’ingresso? 0
Vai grupām ir atlaide? C-è --o sc-n-o-per-g-----? C-- u-- s----- p-- g------ C-è u-o s-o-t- p-r g-u-p-? -------------------------- C’è uno sconto per gruppi? 0
Vai bērniem ir atlaide? C-- -n- s-on-- p---b------? C-- u-- s----- p-- b------- C-è u-o s-o-t- p-r b-m-i-i- --------------------------- C’è uno sconto per bambini? 0
Vai studentiem ir atlaide? C’---n--s-o-to p-- s--d-n--? C-- u-- s----- p-- s-------- C-è u-o s-o-t- p-r s-u-e-t-? ---------------------------- C’è uno sconto per studenti? 0
Kas tā ir par ēku? D- che edif-ci- -i-t-a-t-? D- c-- e------- s- t------ D- c-e e-i-i-i- s- t-a-t-? -------------------------- Di che edificio si tratta? 0
Cik veca ir ēka? Qu--d- --s------o--ru-----ue-----d---ci-? Q----- è s---- c-------- q----- e-------- Q-a-d- è s-a-o c-s-r-i-o q-e-t- e-i-i-i-? ----------------------------------------- Quando è stato costruito questo edificio? 0
Kas ir cēlis šo ēku? C-i--’---c--truito? C-- l--- c--------- C-i l-h- c-s-r-i-o- ------------------- Chi l’ha costruito? 0
Es interesējos par arhitektūru. Mi in-e-e-s- d- -rc-i-e-tur-. M- i-------- d- a------------ M- i-t-r-s-o d- a-c-i-e-t-r-. ----------------------------- Mi interesso di architettura. 0
Es interesējos par mākslu. Mi--n-----so -----e. M- i-------- d------ M- i-t-r-s-o d-a-t-. -------------------- Mi interesso d’arte. 0
Es interesējos par glezniecību. Mi---t-re-s- -i-p---u-a. M- i-------- d- p------- M- i-t-r-s-o d- p-t-u-a- ------------------------ Mi interesso di pittura. 0

Ātrās valodas, lēnās valodas

Visā pasaulē ir vairāk kā 6000 valodas. Bet pielietojums visām ir viens. Tās mums palīdz apmainīties ar informāciju. Katrā valodā tas notiek dažādos veidos. Jo katra valoda uzvedas atkarībā pati no saviem likumiem. Arī ātrums, kādā valoda tiek izrunāta, atšķiras. Valodnieki to ir pierādījuši vairākos pētījumos. Šim mērķim, tika iztulkots viens īss teksts vairākās valodās. Tad šos tekstus lasīja katras valodas pārstāvis. Rezultāti bija skaidri. Japāņu un spāņu valodas ir visātrākās. Šajās valodās vismaz 8 zilbes sekundē tiek izrunātas. Ķīnieši runā ievērojami lēnāk. Viņi izrunā tikai 5 zilbes sekundē. Ātrums atkarīgs no zilbju sarežģītības. Ja zilbes ir sarežģītas, runāšana prasa ilgāku laiku. Piemēram, vācu valodā ir 3 skaņas vienā zilbē. Tādēļ tajā runā salīdzinoši lēni. Ātra runāšana nenozīmē, ka ir daudz ko pastāstīt. Pavisam pretēji! Ļoti maz informācijas ir iekļautas vienā zilbē, kas padara to ātri izrunājamu. Lai gan japāņi runā ļoti ātri, viņi nodod nedaudz informācijas. No otras puses, ‘lēnā’ ķīniešu valoda pasaka ļoti daudz dažos vārdos. Arī angļu valodas zilbēs ir daudz informācijas. Interesanti: novērtētās valodas ir gandrīz vienlīdz efektīvas! Tas nozīmē, tas, kurš runā lēni, pasaka vairāk. Un tam, kurš runā ātri, nepieciešams vairāk vārdu. Galu galā, visas vienlaicīgi sasniedz mērķi.