Sarunvārdnīca

lv Jūtas   »   it Sentimenti

56 [piecdesmit seši]

Jūtas

Jūtas

56 [cinquantasei]

Sentimenti

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
vēlēties a--- vog--a--i aver voglia di a-e- v-g-i- d- -------------- aver voglia di 0
Mēs vēlamies. Abb---o v-gl--. Abbiamo voglia. A-b-a-o v-g-i-. --------------- Abbiamo voglia. 0
Mēs nevēlamies. Non --b--m----g-ia. Non abbiamo voglia. N-n a-b-a-o v-g-i-. ------------------- Non abbiamo voglia. 0
baidīties av-- p--ra aver paura a-e- p-u-a ---------- aver paura 0
Es baidos. Ho-p----. Ho paura. H- p-u-a- --------- Ho paura. 0
Es nebaidos. No- h--p--r-. Non ho paura. N-n h- p-u-a- ------------- Non ho paura. 0
būt laikam a-e--t--po aver tempo a-e- t-m-o ---------- aver tempo 0
Viņam ir laiks. L-i -a--em-o. Lui ha tempo. L-i h- t-m-o- ------------- Lui ha tempo. 0
Viņam nav laika. Lu---on ha---m--. Lui non ha tempo. L-i n-n h- t-m-o- ----------------- Lui non ha tempo. 0
būt garlaicīgi a-noi---i annoiarsi a-n-i-r-i --------- annoiarsi 0
Viņai ir garlaicīgi. L-i-si -n-o-a. Lei si annoia. L-i s- a-n-i-. -------------- Lei si annoia. 0
Viņai nav garlaicīgi. Lei-n---si-a-----. Lei non si annoia. L-i n-n s- a-n-i-. ------------------ Lei non si annoia. 0
būt izsalkušam aver f--e aver fame a-e- f-m- --------- aver fame 0
Vai Jūs esat izsalkuši? Ave----am-? Avete fame? A-e-e f-m-? ----------- Avete fame? 0
Vai Jūs neesat izsalkuši? No----e---f-me? Non avete fame? N-n a-e-e f-m-? --------------- Non avete fame? 0
būt izslāpušam a-e- s--e aver sete a-e- s-t- --------- aver sete 0
Viņi ir izslāpuši. Lo-- -anno----e. Loro hanno sete. L-r- h-n-o s-t-. ---------------- Loro hanno sete. 0
Viņi nav izslāpuši. L-r---on --nn- set-. Loro non hanno sete. L-r- n-n h-n-o s-t-. -------------------- Loro non hanno sete. 0

Slepenās valodas

Ar valodām mēs vēlamies izpaust to, ko mēs domājam un jūtam. Tāēļ spartane ir valodas vissvarīgākais nolūks. Bet daži cilvēki nevēlas, lai visi to saprastu. Tādā gadījumā viņi izgudro slepenas valodas. Slepenās valodas tūkstošiem gadu ir fascinējušas cilvēkus. Piemēram, Jūlijam Cēzaram bija pašam sava slepenā valoda. Viņš izsūtīja šifrētas vēstules uz visiem savas impērijas reģioniem. Viņa ienaidnieki nespēja izlasīt šifrētās ziņas. Slepenās valodas ir aizsargāta saziņa. Ar slepenajām valodām mēs sevi atšķiram no pārējiem. Ar to mēs parādam, ka mēs piederam noslēgtai grupai. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ mēs izmantojam slepenas valodas. Mīlnieki vienmēr sarakstījušies ar šifrētām vēstulēm. Noteiktām profesionālajām grupām arī ir sava valoda. Tapat pastāv valodas burvjiem, zagļiem un biznesmeņiem. Bet lielākoties, slepenās valodas tiek izmantotas politiskiem iemesliem. Gandrīz katrā karā tika izmantotas šifrētas vēstules. Militārajiem un inteliģences dienestiem ir pašiem savi slepeno valodu eksperti. Kriptogrāfija ir šifrēšanas zinātne. Mūsdienu kodi ir sarežģītas matemātiskās formulas. Bet tās ir ļoti sarežģīti atšifrēt. Mūsu dzīves nav iedomājamas bez šifrētajām valodām. Mūsdienās šifrēta informācija tiek izmantota visur. Kredītkartes un e-pasti - viss darbojas ar kodiem. Jo īpaši bērniem slepenās valodas šķiet aizraujošas. Viņi mīl apmainīties ar draugiem ar slepenām vēstulēm. Slepenās valodas pat ir noderīgas bērnu attīstībai… Tās attīsta radošumu un valodas izjūtu!