Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   eo Fruktoj kaj nutraĵoj

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [dek kvin]

Fruktoj kaj nutraĵoj

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. Mi-hav-s f-----. M- h---- f------ M- h-v-s f-a-o-. ---------------- Mi havas fragon. 0
Man ir kivi un melone. Mi-ha--s -i--n -a--m---n-n. M- h---- k---- k-- m------- M- h-v-s k-v-n k-j m-l-n-n- --------------------------- Mi havas kivon kaj melonon. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. M--h-vas-o-an--- k-j grapfruk---. M- h---- o------ k-- g----------- M- h-v-s o-a-ĝ-n k-j g-a-f-u-t-n- --------------------------------- Mi havas oranĝon kaj grapfrukton. 0
Man ir ābols un mango. M- ha----po--n--a--m-ng--. M- h---- p---- k-- m------ M- h-v-s p-m-n k-j m-n-o-. -------------------------- Mi havas pomon kaj mangon. 0
Man ir banāns un ananass. M--h-va- b--anon --- -n-n-s-n. M- h---- b------ k-- a-------- M- h-v-s b-n-n-n k-j a-a-a-o-. ------------------------------ Mi havas bananon kaj ananason. 0
Es gatavoju augļu salātus. M---a--s -r-kt-- sal-ton. M- f---- f------ s------- M- f-r-s f-u-t-n s-l-t-n- ------------------------- Mi faras fruktan salaton. 0
Es ēdu tostermaizi. Mi ---ĝ-s -os--ano-. M- m----- r--------- M- m-n-a- r-s-p-n-n- -------------------- Mi manĝas rostpanon. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. Mi--an--- -----a-on---- b----o. M- m----- r-------- k-- b------ M- m-n-a- r-s-p-n-n k-n b-t-r-. ------------------------------- Mi manĝas rostpanon kun butero. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. Mi---nĝa- r--t---o- ----but-r---a---------ĵo. M- m----- r-------- k-- b----- k-- k--------- M- m-n-a- r-s-p-n-n k-n b-t-r- k-j k-n-i-a-o- --------------------------------------------- Mi manĝas rostpanon kun butero kaj konfitaĵo. 0
Es ēdu sendviču. Mi-ma-ĝ-s--a-d-iĉon. M- m----- s--------- M- m-n-a- s-n-v-ĉ-n- -------------------- Mi manĝas sandviĉon. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. Mi-----as -a---iĉon -u--m-rg-rino. M- m----- s-------- k-- m--------- M- m-n-a- s-n-v-ĉ-n k-n m-r-a-i-o- ---------------------------------- Mi manĝas sandviĉon kun margarino. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. M--m---as-san---ĉ-n kun mar-ar-no-k-j --ma--j. M- m----- s-------- k-- m-------- k-- t------- M- m-n-a- s-n-v-ĉ-n k-n m-r-a-i-o k-j t-m-t-j- ---------------------------------------------- Mi manĝas sandviĉon kun margarino kaj tomatoj. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Ni-bezo-as --n-- -aj--i-o-. N- b------ p---- k-- r----- N- b-z-n-s p-n-n k-j r-z-n- --------------------------- Ni bezonas panon kaj rizon. 0
Mums vajag zivis un steikus. N- --z---- f---------b----e-oj-. N- b------ f---- k-- b---------- N- b-z-n-s f-ŝ-n k-j b-f-t-k-j-. -------------------------------- Ni bezonas fiŝon kaj bifstekojn. 0
Mums vajag picu un spageti. Ni be-ona- -i-on--aj spa---oj-. N- b------ p---- k-- s--------- N- b-z-n-s p-c-n k-j s-a-e-o-n- ------------------------------- Ni bezonas picon kaj spagetojn. 0
Ko mums vēl vajag? Kio--a-i----i-----n--? K--- a---- n- b------- K-o- a-i-n n- b-z-n-s- ---------------------- Kion alian ni bezonas? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. Ni bez---s-k--ot-jn---j -om--o-n --r-la su-o. N- b------ k------- k-- t------- p-- l- s---- N- b-z-n-s k-r-t-j- k-j t-m-t-j- p-r l- s-p-. --------------------------------------------- Ni bezonas karotojn kaj tomatojn por la supo. 0
Kur ir lielveikals? K-e -s--s-s--e-b--ar-? K-- e---- s----------- K-e e-t-s s-p-r-a-a-o- ---------------------- Kie estas superbazaro? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!