Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   ro Fructe şi alimente

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [cincisprezece]

Fructe şi alimente

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. Eu a- o c------. Eu am o căpşună. 0
Man ir kivi un melone. Eu a- u- k--- ş- u- p-----. Eu am un kiwi şi un pepene. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. Eu a- o p-------- ş- u- g---------. Eu am o portocală şi un grapefruit. 0
Man ir ābols un mango. Eu a- u- m-- ş- u- m----. Eu am un măr şi un mango. 0
Man ir banāns un ananass. Eu a- o b----- ş- u- a-----. Eu am o banană şi un ananas. 0
Es gatavoju augļu salātus. Eu f-- o s----- d- f-----. Eu fac o salată de fructe. 0
Es ēdu tostermaizi. Eu m----- o p---- p------. Eu mănânc o pâine prăjită. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. Eu m----- o p---- p------ c- u--. Eu mănânc o pâine prăjită cu unt. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. Eu m----- o p---- p------ c- u-- ş- g--. Eu mănânc o pâine prăjită cu unt şi gem. 0
Es ēdu sendviču. Eu m----- u- s------. Eu mănânc un sandviş. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. Eu m----- u- s------ c- m--------. Eu mănânc un sandviş cu margarină. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. Eu m----- u- s------ c- m-------- ş- r----. Eu mănânc un sandviş cu margarină şi roşii. 0
Mums vajag maizi un rīsus. No- a--- n----- d- p---- ş- o---. Noi avem nevoie de pâine şi orez. 0
Mums vajag zivis un steikus. No- a--- n----- d- p---- ş- f-------. Noi avem nevoie de peşte şi friptură. 0
Mums vajag picu un spageti. No- a--- n----- d- p---- ş- s-------. Noi avem nevoie de pizza şi spaghete. 0
Ko mums vēl vajag? De c- m-- a--- n-----? De ce mai avem nevoie? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. Av-- n----- d- m------ ş- r---- p----- s---. Avem nevoie de morcovi şi roşii pentru supă. 0
Kur ir lielveikals? Un-- e--- u- s----------? Unde este un supermarket? 0

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!