Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   de Früchte und Lebensmittel

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [fünfzehn]

Früchte und Lebensmittel

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. I-----b- -ine-E-dbe-re. I-- h--- e--- E-------- I-h h-b- e-n- E-d-e-r-. ----------------------- Ich habe eine Erdbeere. 0
Man ir kivi un melone. Ich-h--e e--e Kiwi -nd ---- -e---e. I-- h--- e--- K--- u-- e--- M------ I-h h-b- e-n- K-w- u-d e-n- M-l-n-. ----------------------------------- Ich habe eine Kiwi und eine Melone. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. I-----b- ei-- O--n----nd-e--e----pef--i-. I-- h--- e--- O----- u-- e--- G---------- I-h h-b- e-n- O-a-g- u-d e-n- G-a-e-r-i-. ----------------------------------------- Ich habe eine Orange und eine Grapefruit. 0
Man ir ābols un mango. I-h-h--- ---en--pfe- -----ine--an-o. I-- h--- e---- A---- u-- e--- M----- I-h h-b- e-n-n A-f-l u-d e-n- M-n-o- ------------------------------------ Ich habe einen Apfel und eine Mango. 0
Man ir banāns un ananass. I------e -i-e -a--n--un--eine ---na-. I-- h--- e--- B----- u-- e--- A------ I-h h-b- e-n- B-n-n- u-d e-n- A-a-a-. ------------------------------------- Ich habe eine Banane und eine Ananas. 0
Es gatavoju augļu salātus. Ic- -ache e--en-O--t-ala-. I-- m---- e---- O--------- I-h m-c-e e-n-n O-s-s-l-t- -------------------------- Ich mache einen Obstsalat. 0
Es ēdu tostermaizi. I-h-e--e-ei-e--Toast. I-- e--- e---- T----- I-h e-s- e-n-n T-a-t- --------------------- Ich esse einen Toast. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. Ich -----ei-en---as- mi- B---er. I-- e--- e---- T---- m-- B------ I-h e-s- e-n-n T-a-t m-t B-t-e-. -------------------------------- Ich esse einen Toast mit Butter. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. Ich---se-ei--- --as---it -utte--un- M-rme---e. I-- e--- e---- T---- m-- B----- u-- M--------- I-h e-s- e-n-n T-a-t m-t B-t-e- u-d M-r-e-a-e- ---------------------------------------------- Ich esse einen Toast mit Butter und Marmelade. 0
Es ēdu sendviču. Ic- -s-e --n---n-wi-h. I-- e--- e-- S-------- I-h e-s- e-n S-n-w-c-. ---------------------- Ich esse ein Sandwich. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. I-- -s-e--i--S--dw--h -i- ------in-. I-- e--- e-- S------- m-- M--------- I-h e-s- e-n S-n-w-c- m-t M-r-a-i-e- ------------------------------------ Ich esse ein Sandwich mit Margarine. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. I-h -s-e--in-Sa--w------t---rga-in--un--To---e. I-- e--- e-- S------- m-- M-------- u-- T------ I-h e-s- e-n S-n-w-c- m-t M-r-a-i-e u-d T-m-t-. ----------------------------------------------- Ich esse ein Sandwich mit Margarine und Tomate. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Wi---ra---e---ro----- --i-. W-- b------- B--- u-- R---- W-r b-a-c-e- B-o- u-d R-i-. --------------------------- Wir brauchen Brot und Reis. 0
Mums vajag zivis un steikus. Wir b-au-h-n-F--c- -nd--tea--. W-- b------- F---- u-- S------ W-r b-a-c-e- F-s-h u-d S-e-k-. ------------------------------ Wir brauchen Fisch und Steaks. 0
Mums vajag picu un spageti. W-r -r----en P-z-- ----S--gett-. W-- b------- P---- u-- S-------- W-r b-a-c-e- P-z-a u-d S-a-e-t-. -------------------------------- Wir brauchen Pizza und Spagetti. 0
Ko mums vēl vajag? W-s -r--c-en--ir--och? W-- b------- w-- n---- W-s b-a-c-e- w-r n-c-? ---------------------- Was brauchen wir noch? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. W-r -ra-chen-Ka----e- -nd--o-a-en--ür d-- Suppe. W-- b------- K------- u-- T------ f-- d-- S----- W-r b-a-c-e- K-r-t-e- u-d T-m-t-n f-r d-e S-p-e- ------------------------------------------------ Wir brauchen Karotten und Tomaten für die Suppe. 0
Kur ir lielveikals? Wo i---ei--S----m-r-t? W- i-- e-- S---------- W- i-t e-n S-p-r-a-k-? ---------------------- Wo ist ein Supermarkt? 0

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!