Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   ku Fruits and food

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [panzdeh]

Fruits and food

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kurdu (kurmandži) Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. Tûfreng---k--m-- h--e. T----------- m-- h---- T-f-e-g-y-k- m-n h-y-. ---------------------- Tûfrengiyeke min heye. 0
Man ir kivi un melone. Kî--y-k-û -et-x--î -in-he-e. K------ û p------- m-- h---- K-w-y-k û p-t-x-k- m-n h-n-. ---------------------------- Kîwiyek û petîxekî min hene. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. P--te----k ---i-diy-k- -i--he--. P--------- û S-------- m-- h---- P-r-e-a-e- û S-n-i-e-e m-n h-n-. -------------------------------- Porteqalek û Sindiyeke min hene. 0
Man ir ābols un mango. S-vek û-m-n--ye-- mi- -e-e. S---- û m-------- m-- h---- S-v-k û m-n-o-e-e m-n h-n-. --------------------------- Sêvek û mangoyeke min hene. 0
Man ir banāns un ananass. Mûzek-û --an-sek---in-----. M---- û a-------- m-- h---- M-z-k û a-a-a-e-e m-n h-n-. --------------------------- Mûzek û ananaseke min hene. 0
Es gatavoju augļu salātus. Ez s--e---- -ê-iyan--ê-ikim. E- s------- f------ ç------- E- s-l-t-y- f-k-y-n ç-d-k-m- ---------------------------- Ez seleteya fêkiyan çêdikim. 0
Es ēdu tostermaizi. Ez t-s-e-- --xwi-. E- t------ d------ E- t-s-e-ê d-x-i-. ------------------ Ez tostekê dixwim. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. Ez t----ke -i-r-nê-n-----î di--im. E- t------ b- r--- n------ d------ E- t-s-e-e b- r-n- n-v-ş-î d-x-i-. ---------------------------------- Ez tosteke bi rûnê nivişkî dixwim. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. Ez-tostek- b-----ê nî---k-û--i-r-ça---i---m. E- t------ b- r--- n----- û b- r---- d------ E- t-s-e-e b- r-n- n-v-ş- û b- r-ç-l d-x-i-. -------------------------------------------- Ez tosteke bi rûnê nîvişk û bi rîçal dixwim. 0
Es ēdu sendviču. Ez--a--e---ek--d---i-. E- s---------- d------ E- s-n-e-î-e-ê d-x-i-. ---------------------- Ez sandewîçekê dixwim. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. Ez-s-nd-w-çek--bi rû----xw-m. E- s---------- b- r-- d------ E- s-n-e-î-e-e b- r-n d-x-i-. ----------------------------- Ez sandewîçeke bi rûn dixwim. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. Ez---ndw-çe---b- -û--û bi -ac--- sor--i----. E- s--------- b- r-- û b- b----- s-- d------ E- s-n-w-ç-k- b- r-n û b- b-c-n- s-r d-x-i-. -------------------------------------------- Ez sandwîçeke bi rûn û bi bacana sor dixwim. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Ji--e r- n-- û-b--inc----î-t-i-. J- m- r- n-- û b----- p----- i-- J- m- r- n-n û b-r-n- p-w-s- i-. -------------------------------- Ji me re nan û birinc pêwîst in. 0
Mums vajag zivis un steikus. Ji-----e--a-î---b--tek --w-s--in. J- m- r- m--- û b----- p----- i-- J- m- r- m-s- û b-f-e- p-w-s- i-. --------------------------------- Ji me re masî û bîftek pêwîst in. 0
Mums vajag picu un spageti. J--me-r- p-z-a - spa-ett- p-wîst i-. J- m- r- p---- û s------- p----- i-- J- m- r- p-z-a û s-a-e-t- p-w-s- i-. ------------------------------------ Ji me re pîzza û spagettî pêwîst in. 0
Ko mums vēl vajag? J- --ynî -an -ê--sti---m- -------e--? J- x---- w-- p-------- m- b- ç- h---- J- x-y-î w-n p-w-s-i-a m- b- ç- h-y-? ------------------------------------- Ji xeynî wan pêwîstiya me bi çi heye? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. Ji-b---o--e------î-t--a -e b------r û-b--an-- --r--e-e. J- b- ş------ p-------- m- b- g---- û b------ s-- h---- J- b- ş-r-e-ê p-w-s-i-a m- b- g-z-r û b-c-n-n s-r h-y-. ------------------------------------------------------- Ji bo şorbeyê pêwîstiya me bi gêzêr û bacanên sor heye. 0
Kur ir lielveikals? Li--êzîk-su-e--a--et-k-h-y--ge-o? L- n---- s------------ h--- g---- L- n-z-k s-p-r-a-k-t-k h-y- g-l-? --------------------------------- Li nêzîk supermarketek heye gelo? 0

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!