Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   sq Fruta dhe perime

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [pesёmbёdhjetё]

Fruta dhe perime

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. Ka- n-- l-----------. Kam njё luleshtrydhe. 0
Man ir kivi un melone. Ka- n-- k--- d-- n-- p-----. Kam njё kivi dhe njё pjepёr. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. Ka- n-- p-------- d-- n-- q----. Kam njё portokall dhe njё qitro. 0
Man ir ābols un mango. Ka- n-- m---- d-- n-- m----. Kam njё mollё dhe njё mango. 0
Man ir banāns un ananass. Ka- n-- b----- d-- n-- a-----. Kam njё banane dhe njё ananas. 0
Es gatavoju augļu salātus. Po b-- n-- s------ m- f----. Po bёj njё sallatё me fruta. 0
Es ēdu tostermaizi. Un- h- n-- f--- b--- t- t-----. Unё ha njё fetë bukë të thekur. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. Un- h- n-- f--- b--- t- t----- m- g-----. Unё ha njё fetë bukë të thekur me gjalpё. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. Un- h- n-- f--- b--- t- t----- m- g----- d-- m--------. Unё ha njё fetë bukë të thekur me gjalpё dhe marmalatё. 0
Es ēdu sendviču. Un- h- n-- s------. Unё ha njё sanduiç. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. Un- h- n-- s------ m- m--------. Unё ha njё sanduiç me margarinё. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. Un- h- n-- s------ m- m-------- d-- d-----. Unё ha njё sanduiç me margarinё dhe domate. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Du-- b--- d-- o---. Duam bukё dhe oriz. 0
Mums vajag zivis un steikus. Du-- p---- d-- b-----. Duam peshk dhe biftek. 0
Mums vajag picu un spageti. Du-- p--- d-- m-------. Duam pica dhe makarona. 0
Ko mums vēl vajag? Pё- ç---- k--- n----- t-----? Pёr çfarё kemi nevojё tjetёr? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. Na d---- k------ d-- d----- p-- s----. Na duhen karrota dhe domate pёr supёn. 0
Kur ir lielveikals? Ku k- n-- s----------? Ku ka nje supermarket? 0

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!