Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   sv Frukter och livsmedel

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [femton]

Frukter och livsmedel

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. Jag--ar--n -or-g---e. J-- h-- e- j--------- J-g h-r e- j-r-g-b-e- --------------------- Jag har en jordgubbe. 0
Man ir kivi un melone. J-g--ar-en----i --h-e----lon. J-- h-- e- k--- o-- e- m----- J-g h-r e- k-w- o-h e- m-l-n- ----------------------------- Jag har en kiwi och en melon. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. J-g-h-r e--ape--in--c--e---rape--uk-. J-- h-- e- a------ o-- e- g---------- J-g h-r e- a-e-s-n o-h e- g-a-e-r-k-. ------------------------------------- Jag har en apelsin och en grapefrukt. 0
Man ir ābols un mango. J-- --- e-- ----- och-e- -----. J-- h-- e-- ä---- o-- e- m----- J-g h-r e-t ä-p-e o-h e- m-n-o- ------------------------------- Jag har ett äpple och en mango. 0
Man ir banāns un ananass. J-g---r--n b---- och en--nan--. J-- h-- e- b---- o-- e- a------ J-g h-r e- b-n-n o-h e- a-a-a-. ------------------------------- Jag har en banan och en ananas. 0
Es gatavoju augļu salātus. Jag-g-r -- -ru--sa--ad. J-- g-- e- f----------- J-g g-r e- f-u-t-a-l-d- ----------------------- Jag gör en fruktsallad. 0
Es ēdu tostermaizi. J-g------ett -------b---. J-- ä--- e-- r----- b---- J-g ä-e- e-t r-s-a- b-ö-. ------------------------- Jag äter ett rostat bröd. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. Ja- -te- e--------t -r-d -e--s--r. J-- ä--- e-- r----- b--- m-- s---- J-g ä-e- e-t r-s-a- b-ö- m-d s-ö-. ---------------------------------- Jag äter ett rostat bröd med smör. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. J---ät----tt ------ b--d-me--sm---oc- --r-elad. J-- ä--- e-- r----- b--- m-- s--- o-- m-------- J-g ä-e- e-t r-s-a- b-ö- m-d s-ö- o-h m-r-e-a-. ----------------------------------------------- Jag äter ett rostat bröd med smör och marmelad. 0
Es ēdu sendviču. Jag äter -- s-örg--. J-- ä--- e- s------- J-g ä-e- e- s-ö-g-s- -------------------- Jag äter en smörgås. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. J---ä------ --ör-å- -e--marg-r-n. J-- ä--- e- s------ m-- m-------- J-g ä-e- e- s-ö-g-s m-d m-r-a-i-. --------------------------------- Jag äter en smörgås med margarin. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. J----te- -n ---rg-s-m-d-margarin-oc--to---. J-- ä--- e- s------ m-- m------- o-- t----- J-g ä-e- e- s-ö-g-s m-d m-r-a-i- o-h t-m-t- ------------------------------------------- Jag äter en smörgås med margarin och tomat. 0
Mums vajag maizi un rīsus. V---ehöv-r -rö---ch-r--. V- b------ b--- o-- r--- V- b-h-v-r b-ö- o-h r-s- ------------------------ Vi behöver bröd och ris. 0
Mums vajag zivis un steikus. Vi b-h-----fi---o-h bi-f--. V- b------ f--- o-- b------ V- b-h-v-r f-s- o-h b-f-a-. --------------------------- Vi behöver fisk och biffar. 0
Mums vajag picu un spageti. Vi---h-ve----zz- --h --a---t--. V- b------ p---- o-- s--------- V- b-h-v-r p-z-a o-h s-a-h-t-i- ------------------------------- Vi behöver pizza och spaghetti. 0
Ko mums vēl vajag? V-- b----er vi mer? V-- b------ v- m--- V-d b-h-v-r v- m-r- ------------------- Vad behöver vi mer? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. Vi-b--öv----o------ oc-----a-er --- so--an. V- b------ m------- o-- t------ f-- s------ V- b-h-v-r m-r-t-e- o-h t-m-t-r f-r s-p-a-. ------------------------------------------- Vi behöver morötter och tomater för soppan. 0
Kur ir lielveikals? Va--fi-ns -n--------k-ad? V-- f---- e- s----------- V-r f-n-s e- s-o-m-r-n-d- ------------------------- Var finns en stormarknad? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!