Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   et Puuviljad ja toiduained

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [viisteist]

Puuviljad ja toiduained

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. M-l--n maas-k--. M-- o- m-------- M-l o- m-a-i-a-. ---------------- Mul on maasikas. 0
Man ir kivi un melone. M-l on---ivi--a-m-lon. M-- o- k---- j- m----- M-l o- k-i-i j- m-l-n- ---------------------- Mul on kiivi ja melon. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. Mu- on-a-els-n-ja---e-p. M-- o- a------ j- g----- M-l o- a-e-s-n j- g-e-p- ------------------------ Mul on apelsin ja greip. 0
Man ir ābols un mango. Mul-on õ---j---ang-. M-- o- õ-- j- m----- M-l o- õ-n j- m-n-o- -------------------- Mul on õun ja mango. 0
Man ir banāns un ananass. M---on-b-n--- ----n-nass. M-- o- b----- j- a------- M-l o- b-n-a- j- a-a-a-s- ------------------------- Mul on banaan ja ananass. 0
Es gatavoju augļu salātus. Ma ---n pu---ljasa-a-it. M- t--- p--------------- M- t-e- p-u-i-j-s-l-t-t- ------------------------ Ma teen puuviljasalatit. 0
Es ēdu tostermaizi. Ma sö-- --s-sa-a. M- s--- r-------- M- s-ö- r-s-s-i-. ----------------- Ma söön röstsaia. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. M---ö-n-v--ga--östsa--. M- s--- v---- r-------- M- s-ö- v-i-a r-s-s-i-. ----------------------- Ma söön võiga röstsaia. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. Ma -öön -õi -a--a--e----i-a rösts---. M- s--- v-- j- m----------- r-------- M- s-ö- v-i j- m-r-e-a-d-g- r-s-s-i-. ------------------------------------- Ma söön või ja marmelaadiga röstsaia. 0
Es ēdu sendviču. M- -ö-- v-----ba. M- s--- v-------- M- s-ö- v-i-e-b-. ----------------- Ma söön võileiba. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. M- ---n mar------ig--v-i--i-a. M- s--- m----------- v-------- M- s-ö- m-r-a-i-n-g- v-i-e-b-. ------------------------------ Ma söön margariiniga võileiba. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. M- ---- ---ga-ii----a to------ ---lei--. M- s--- m--------- j- t------- v-------- M- s-ö- m-r-a-i-n- j- t-m-t-g- v-i-e-b-. ---------------------------------------- Ma söön margariini ja tomatiga võileiba. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Me-l on-vaja---i-a ja-r-isi. M--- o- v--- l---- j- r----- M-i- o- v-j- l-i-a j- r-i-i- ---------------------------- Meil on vaja leiba ja riisi. 0
Mums vajag zivis un steikus. Meil -- v----kala ---steik-. M--- o- v--- k--- j- s------ M-i- o- v-j- k-l- j- s-e-k-. ---------------------------- Meil on vaja kala ja steike. 0
Mums vajag picu un spageti. Meil -n ---- p-t-at -a ----et--. M--- o- v--- p----- j- s-------- M-i- o- v-j- p-t-a- j- s-a-e-t-. -------------------------------- Meil on vaja pitsat ja spagette. 0
Ko mums vēl vajag? M-d--m--- -e-l----a -n? M--- m--- v--- v--- o-- M-d- m-i- v-e- v-j- o-? ----------------------- Mida meil veel vaja on? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. Me-l-----u-- jao-s-p---a--eid-j----mateid----a. M--- o- s--- j---- p--------- j- t------- v---- M-i- o- s-p- j-o-s p-r-a-d-i- j- t-m-t-i- v-j-. ----------------------------------------------- Meil on supi jaoks porgandeid ja tomateid vaja. 0
Kur ir lielveikals? Kus a-ub k-u-lus? K-- a--- k------- K-s a-u- k-u-l-s- ----------------- Kus asub kauplus? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!