Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   sl V mestu

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [petindvajset]

V mestu

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. R-d -- š-- / ---- b- š-- na-ž-le-ni--o -os-a--. R-- b- š-- / R--- b- š-- n- ž--------- p------- R-d b- š-l / R-d- b- š-a n- ž-l-z-i-k- p-s-a-o- ----------------------------------------------- Rad bi šel / Rada bi šla na železniško postajo. 0
Es vēlos uz lidostu. Rad b- š-l-/--ad---- š-- na-l-t-l-šče. R-- b- š-- / R--- b- š-- n- l--------- R-d b- š-l / R-d- b- š-a n- l-t-l-š-e- -------------------------------------- Rad bi šel / Rada bi šla na letališče. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. Ra--b---e- -----a ------ v-c---e--m-sta. R-- b- š-- / R--- b- š-- v c----- m----- R-d b- š-l / R-d- b- š-a v c-n-e- m-s-a- ---------------------------------------- Rad bi šel / Rada bi šla v center mesta. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Ka-- ---dem -a-žel-zn--k---os----? K--- p----- n- ž--------- p------- K-k- p-i-e- n- ž-l-z-i-k- p-s-a-o- ---------------------------------- Kako pridem na železniško postajo? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? K-ko--ri--- n---e-al-š--? K--- p----- n- l--------- K-k- p-i-e- n- l-t-l-š-e- ------------------------- Kako pridem na letališče? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? Ka-o-prid-- v -e-te--me--a. K--- p----- v c----- m----- K-k- p-i-e- v c-n-e- m-s-a- --------------------------- Kako pridem v center mesta. 0
Man ir nepieciešams taksometrs. Pot---u-em taksi. P--------- t----- P-t-e-u-e- t-k-i- ----------------- Potrebujem taksi. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. Potr---j-m -eml-e-i- m----. P--------- z-------- m----- P-t-e-u-e- z-m-j-v-d m-s-a- --------------------------- Potrebujem zemljevid mesta. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. P----bu--m ----l. P--------- h----- P-t-e-u-e- h-t-l- ----------------- Potrebujem hotel. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. Rad b- -a-el ---je--- av-o. R-- b- n---- (------- a---- R-d b- n-j-l (-a-e-a- a-t-. --------------------------- Rad bi najel (najela) avto. 0
Te ir mana kredītkarte. Tu-je ---- --e-itna-kar-i-a. T- j- m--- k------- k------- T- j- m-j- k-e-i-n- k-r-i-a- ---------------------------- Tu je moja kreditna kartica. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. T------o-----z-iško -ov-l-enj-. T- j- m--- v------- d---------- T- j- m-j- v-z-i-k- d-v-l-e-j-. ------------------------------- Tu je moje vozniško dovoljenje. 0
Ko var pilsētā apskatīt? K----e-----id--- v m----? K-- s- d- v----- v m----- K-j s- d- v-d-t- v m-s-u- ------------------------- Kaj se da videti v mestu? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! P---i---v -t-ri-de--me---. P------ v s---- d-- m----- P-j-i-e v s-a-i d-l m-s-a- -------------------------- Pojdite v stari del mesta. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! P------ -a -ro--o--ož--- -- --stu. P------ n- k----- v----- p- m----- P-j-i-e n- k-o-n- v-ž-j- p- m-s-u- ---------------------------------- Pojdite na krožno vožnjo po mestu. 0
Aizejiet uz ostu! Po--i-- - ----tan---e. P------ v p----------- P-j-i-e v p-i-t-n-š-e- ---------------------- Pojdite v pristanišče. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! P-j-ite n- k-o-n- vo-nj-------i-ta---č-. P------ n- k----- v----- p- p----------- P-j-i-e n- k-o-n- v-ž-j- p- p-i-t-n-š-u- ---------------------------------------- Pojdite na krožno vožnjo po pristanišču. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? K---j--še v-e-no o-l--a? K-- j- š- v----- o------ K-j j- š- v-e-n- o-l-d-? ------------------------ Kaj je še vredno ogleda? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!