Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   fr En ville

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [vingt-cinq]

En ville

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. J-----dr--s-a--e--à -----re. J- v------- a---- à l- g---- J- v-u-r-i- a-l-r à l- g-r-. ---------------------------- Je voudrais aller à la gare. 0
Es vēlos uz lidostu. Je v---rai--a--------’a--opo--. J- v------- a---- à l---------- J- v-u-r-i- a-l-r à l-a-r-p-r-. ------------------------------- Je voudrais aller à l’aéroport. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. Je --u----- all-- --ns l- -ent-e---ll-. J- v------- a---- d--- l- c------------ J- v-u-r-i- a-l-r d-n- l- c-n-r---i-l-. --------------------------------------- Je voudrais aller dans le centre-ville. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Co-m-n- vais-je-à l- ga-e ? C------ v------ à l- g--- ? C-m-e-t v-i---e à l- g-r- ? --------------------------- Comment vais-je à la gare ? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? C-----t--ais-je à ----r-po---? C------ v------ à l--------- ? C-m-e-t v-i---e à l-a-r-p-r- ? ------------------------------ Comment vais-je à l’aéroport ? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? C-m-ent-v-is-je d-ns-l- ----re--il-e-? C------ v------ d--- l- c----------- ? C-m-e-t v-i---e d-n- l- c-n-r---i-l- ? -------------------------------------- Comment vais-je dans le centre-ville ? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. J--i --soi---’-- t---. J--- b----- d--- t---- J-a- b-s-i- d-u- t-x-. ---------------------- J’ai besoin d’un taxi. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. J’a- be--in---u- -lan--- la -----. J--- b----- d--- p--- d- l- v----- J-a- b-s-i- d-u- p-a- d- l- v-l-e- ---------------------------------- J’ai besoin d’un plan de la ville. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. J’----e-oin---u- ----l. J--- b----- d--- h----- J-a- b-s-i- d-u- h-t-l- ----------------------- J’ai besoin d’un hôtel. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. Je-v--dra----oue- u-e --i----. J- v------- l---- u-- v------- J- v-u-r-i- l-u-r u-e v-i-u-e- ------------------------------ Je voudrais louer une voiture. 0
Te ir mana kredītkarte. Voic--m---a-t--de --édit. V---- m- c---- d- c------ V-i-i m- c-r-e d- c-é-i-. ------------------------- Voici ma carte de crédit. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. Voi--------e-m-s ---c-n-u-re. V---- m-- p----- d- c-------- V-i-i m-n p-r-i- d- c-n-u-r-. ----------------------------- Voici mon permis de conduire. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Q---f--t-il-visit-r --n- l--vil-e ? Q-- f------ v------ d--- l- v---- ? Q-e f-u---l v-s-t-r d-n- l- v-l-e ? ----------------------------------- Que faut-il visiter dans la ville ? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! A--e---a----a---ei--e vil--. A---- d--- l- v------ v----- A-l-z d-n- l- v-e-l-e v-l-e- ---------------------------- Allez dans la vieille ville. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! F----s u-e----ite-g-idée. F----- u-- v----- g------ F-i-e- u-e v-s-t- g-i-é-. ------------------------- Faites une visite guidée. 0
Aizejiet uz ostu! A-----au--ort. A---- a- p---- A-l-z a- p-r-. -------------- Allez au port. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! F-it-s-u- -----d---ort. F----- u- t--- d- p---- F-i-e- u- t-u- d- p-r-. ----------------------- Faites un tour du port. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? Qu-l------tr-s--tt-a---o-- ----is-iq--------t--- enco-- ? Q------ a----- a---------- t----------- y------- e----- ? Q-e-l-s a-t-e- a-t-a-t-o-s t-u-i-t-q-e- y-a-t-i- e-c-r- ? --------------------------------------------------------- Quelles autres attractions touristiques y-a-t-il encore ? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!