Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   cs Ve městě

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [dvacet pět]

Ve městě

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. Ch-- -j-t)-na-n--ra--. Chci (jet) na nádraží. C-c- (-e-) n- n-d-a-í- ---------------------- Chci (jet) na nádraží. 0
Es vēlos uz lidostu. C--- ---t- na ---išt-. Chci (jet) na letiště. C-c- (-e-) n- l-t-š-ě- ---------------------- Chci (jet) na letiště. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. C-c- (jet)--- ce-t-a. Chci (jet) do centra. C-c- (-e-) d- c-n-r-. --------------------- Chci (jet) do centra. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? J----e-d--tanu-n- -á-ra--? Jak se dostanu na nádraží? J-k s- d-s-a-u n- n-d-a-í- -------------------------- Jak se dostanu na nádraží? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? J-k s- -os---- ----et-š-ě? Jak se dostanu na letiště? J-k s- d-s-a-u n- l-t-š-ě- -------------------------- Jak se dostanu na letiště? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? Ja- s- --st--u-do-ce--r-? Jak se dostanu do centra? J-k s- d-s-a-u d- c-n-r-? ------------------------- Jak se dostanu do centra? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. P----bu----a--. Potřebuji taxi. P-t-e-u-i t-x-. --------------- Potřebuji taxi. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. Pot----ji plán m--t-. Potřebuji plán města. P-t-e-u-i p-á- m-s-a- --------------------- Potřebuji plán města. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. Po--eb-j- h----. Potřebuji hotel. P-t-e-u-i h-t-l- ---------------- Potřebuji hotel. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. C-c---i--ro--j--ut---to. Chci si pronajmout auto. C-c- s- p-o-a-m-u- a-t-. ------------------------ Chci si pronajmout auto. 0
Te ir mana kredītkarte. T-dy -e moj--k-e--tn- k-rt-. Tady je moje kreditní karta. T-d- j- m-j- k-e-i-n- k-r-a- ---------------------------- Tady je moje kreditní karta. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. T-dy ---------d---k- p-ů---. Tady je můj řidičský průkaz. T-d- j- m-j ř-d-č-k- p-ů-a-. ---------------------------- Tady je můj řidičský průkaz. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Co-je - tom-- m--tě --vi----? Co je v tomto městě k vidění? C- j- v t-m-o m-s-ě k v-d-n-? ----------------------------- Co je v tomto městě k vidění? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! Běž-e ----t---h--m-s-a. Běžte do starého města. B-ž-e d- s-a-é-o m-s-a- ----------------------- Běžte do starého města. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! Z-čast--t--se---ru-ní-jí--y-----em. Zúčastněte se okružní jízdy městem. Z-č-s-n-t- s- o-r-ž-í j-z-y m-s-e-. ----------------------------------- Zúčastněte se okružní jízdy městem. 0
Aizejiet uz ostu! B-ž-e d- -ř-sta--. Běžte do přístavu. B-ž-e d- p-í-t-v-. ------------------ Běžte do přístavu. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! Zú-----ě-e--e-ok--žn- --zdy p-ís---em. Zúčastněte se okružní jízdy přístavem. Z-č-s-n-t- s- o-r-ž-í j-z-y p-í-t-v-m- -------------------------------------- Zúčastněte se okružní jízdy přístavem. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? J-ké-da--í ---ěti---n-sti js--------j---ě? Jaké další pamětihodnosti jsou tady ještě? J-k- d-l-í p-m-t-h-d-o-t- j-o- t-d- j-š-ě- ------------------------------------------ Jaké další pamětihodnosti jsou tady ještě? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!