Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   sq Nё tren

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [tridhjetёekatёr]

Nё tren

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? A-ёs----k--tr--- p-r-B-r-in? A ёshtё ky treni pёr Berlin? A ё-h-ё k- t-e-i p-r B-r-i-? ---------------------------- A ёshtё ky treni pёr Berlin? 0
Cikos atiet vilciens? K-r n-set --en-? Kur niset treni? K-r n-s-t t-e-i- ---------------- Kur niset treni? 0
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? K-r arrin ------l--? Kur arrin nё Berlin? K-r a-r-n n- B-r-i-? -------------------- Kur arrin nё Berlin? 0
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? M- --lni--a -----tё-k--o-? Mё falni, a mund tё kaloj? M- f-l-i- a m-n- t- k-l-j- -------------------------- Mё falni, a mund tё kaloj? 0
Es domāju, tā ir mana vieta. M- -u-et s-------h-- v--d--i-. Mё duket se ky ёshtё vendi im. M- d-k-t s- k- ё-h-ё v-n-i i-. ------------------------------ Mё duket se ky ёshtё vendi im. 0
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. Mё-----t s--j----ni --ur ----endin---m. Mё duket se ju jeni ulur nё vendin tim. M- d-k-t s- j- j-n- u-u- n- v-n-i- t-m- --------------------------------------- Mё duket se ju jeni ulur nё vendin tim. 0
Kur ir guļamvagons? K--ё--t- -a--n- me sh----ё-? Ku ёshtё vagoni me shtretёr? K- ё-h-ё v-g-n- m- s-t-e-ё-? ---------------------------- Ku ёshtё vagoni me shtretёr? 0
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. Va--n- -e-sh-----r --h---n- f--d t- --en--. Vagoni me shtretёr ёshtё nё fund tё trenit. V-g-n- m- s-t-e-ё- ё-h-ё n- f-n- t- t-e-i-. ------------------------------------------- Vagoni me shtretёr ёshtё nё fund tё trenit. 0
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. K- ё-htё-v-go-- ----o--n-?-–-------l-m. Ku ёshtё vagoni restorant? – Nё fillim. K- ё-h-ё v-g-n- r-s-o-a-t- – N- f-l-i-. --------------------------------------- Ku ёshtё vagoni restorant? – Nё fillim. 0
Vai es varu gulēt lejā? A mu-d-t----e posht-? A mund tё fle poshtё? A m-n- t- f-e p-s-t-? --------------------- A mund tё fle poshtё? 0
Vai es varu gulēt vidū? A mun---- --- n- --s? A mund tё fle nё mes? A m-n- t- f-e n- m-s- --------------------- A mund tё fle nё mes? 0
Vai es varu gulēt augšā? A-mu-- -ё --- --r-? A mund tё fle lart? A m-n- t- f-e l-r-? ------------------- A mund tё fle lart? 0
Kad mēs būsim pie robežas? K----rr--mё n- k-fi? Kur arrijmё nё kufi? K-r a-r-j-ё n- k-f-? -------------------- Kur arrijmё nё kufi? 0
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? Sa-z-jat u--ёtim- p-r------r---? Sa zgjat udhёtimi pёr nё Berlin? S- z-j-t u-h-t-m- p-r n- B-r-i-? -------------------------------- Sa zgjat udhёtimi pёr nё Berlin? 0
Vai vilciens kavējas? A -sh------ni m- v-----? A ёshtё treni me vonesё? A ё-h-ё t-e-i m- v-n-s-? ------------------------ A ёshtё treni me vonesё? 0
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? A--e--------ё--jё --- -- l-x-a-? A keni ndonjё gjё pёr tё lexuar? A k-n- n-o-j- g-ё p-r t- l-x-a-? -------------------------------- A keni ndonjё gjё pёr tё lexuar? 0
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? A----- tё m----s--n-o-j--g-ё-pё---ё---rё-----e-pirё--ёt-? A mund tё marrёsh ndonjё gjё pёr tё ngrёnё dhe pirё kёtu? A m-n- t- m-r-ё-h n-o-j- g-ё p-r t- n-r-n- d-e p-r- k-t-? --------------------------------------------------------- A mund tё marrёsh ndonjё gjё pёr tё ngrёnё dhe pirё kёtu? 0
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? A mu---t--m---gjoni nё-orёn 7-00? A mund tё mё zgjoni nё orёn 7.00? A m-n- t- m- z-j-n- n- o-ё- 7-0-? --------------------------------- A mund tё mё zgjoni nё orёn 7.00? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.