Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   no På toget

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [trettifire]

På toget

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? Er-d-t-- t-ge- t-l -er---? E- d---- t---- t-- B------ E- d-t-e t-g-t t-l B-r-i-? -------------------------- Er dette toget til Berlin? 0
Cikos atiet vilciens? Når--v-lk-n tid --ør-- --g-t? N---------- t-- k----- t----- N-r-H-i-k-n t-d k-ø-e- t-g-t- ----------------------------- Når/Hvilken tid kjører toget? 0
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? N--/--i-----t---an--mm-r t-ge- - --rl--? N---------- t-- a------- t---- i B------ N-r-H-i-k-n t-d a-k-m-e- t-g-t i B-r-i-? ---------------------------------------- Når/Hvilken tid ankommer toget i Berlin? 0
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? Un-s--ld---an---g-f--k-m-e--e---or-i? U-------- k-- j-- f- k---- m-- f----- U-n-k-l-, k-n j-g f- k-m-e m-g f-r-i- ------------------------------------- Unnskyld, kan jeg få komme meg forbi? 0
Es domāju, tā ir mana vieta. J-- tror-d---- er -i- -la--. J-- t--- d---- e- m-- p----- J-g t-o- d-t-e e- m-n p-a-s- ---------------------------- Jeg tror dette er min plass. 0
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. Je- t-o- du ---t-r--å -l-sse- m-n. J-- t--- d- s----- p- p------ m--- J-g t-o- d- s-t-e- p- p-a-s-n m-n- ---------------------------------- Jeg tror du sitter på plassen min. 0
Kur ir guļamvagons? H--r -r-s---k-p--n? H--- e- s---------- H-o- e- s-v-k-p-e-? ------------------- Hvor er sovekupéen? 0
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. S--ek-p-e---r -a-e-st----oge-. S--------- e- b------ i t----- S-v-k-p-e- e- b-k-r-t i t-g-t- ------------------------------ Sovekupéen er bakerst i toget. 0
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. Og -vo--e- spi--vognen- – -e-t -ramm--i -----. O- h--- e- s----------- – H--- f----- i t----- O- h-o- e- s-i-e-o-n-n- – H-l- f-a-m- i t-g-t- ---------------------------------------------- Og hvor er spisevognen? – Helt framme i toget. 0
Vai es varu gulēt lejā? K-n-je- få-s-v- -ede? K-- j-- f- s--- n---- K-n j-g f- s-v- n-d-? --------------------- Kan jeg få sove nede? 0
Vai es varu gulēt vidū? Ka- j----å so-e-i -----n? K-- j-- f- s--- i m------ K-n j-g f- s-v- i m-d-e-? ------------------------- Kan jeg få sove i midten? 0
Vai es varu gulēt augšā? Ka- j-g f----ve---e-st? K-- j-- f- s--- ø------ K-n j-g f- s-v- ø-e-s-? ----------------------- Kan jeg få sove øverst? 0
Kad mēs būsim pie robežas? N-- -- -- ---m-- -ed-g--ns-n? N-- e- v- f----- v-- g------- N-r e- v- f-e-m- v-d g-e-s-n- ----------------------------- Når er vi fremme ved grensen? 0
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? H-o- leng- t---tu-e- t----erlin? H--- l---- t-- t---- t-- B------ H-o- l-n-e t-r t-r-n t-l B-r-i-? -------------------------------- Hvor lenge tar turen til Berlin? 0
Vai vilciens kavējas? E--t--------sinket? E- t---- f--------- E- t-g-t f-r-i-k-t- ------------------- Er toget forsinket? 0
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? H-r -u n-e å---se? H-- d- n-- å l---- H-r d- n-e å l-s-? ------------------ Har du noe å lese? 0
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? G-r de- -- --få---- --t og dri-k- h--? G-- d-- a- å f- n-- m-- o- d----- h--- G-r d-t a- å f- n-e m-t o- d-i-k- h-r- -------------------------------------- Går det an å få noe mat og drikke her? 0
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? K-n----ve-----st ---k- meg klokk- sju? K-- d- v-------- v---- m-- k----- s--- K-n d- v-n-l-g-t v-k-e m-g k-o-k- s-u- -------------------------------------- Kan du vennligst vekke meg klokka sju? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.