Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   eo En la trajno

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [tridek kvar]

En la trajno

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? Ĉ----o e---s--a --ajno--------in-? Ĉu tio estas la trajno al Berlino? Ĉ- t-o e-t-s l- t-a-n- a- B-r-i-o- ---------------------------------- Ĉu tio estas la trajno al Berlino? 0
Cikos atiet vilciens? Kiam--a-traj-o --r-et-ros? Kiam la trajno forveturos? K-a- l- t-a-n- f-r-e-u-o-? -------------------------- Kiam la trajno forveturos? 0
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? Ki-m--a--r---o -lv-n-s e- Be-l--o? Kiam la trajno alvenos en Berlino? K-a- l- t-a-n- a-v-n-s e- B-r-i-o- ---------------------------------- Kiam la trajno alvenos en Berlino? 0
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? P--don-n, -u-vi perm-s---p--te-----? Pardonon, ĉu vi permesas preteriron? P-r-o-o-, ĉ- v- p-r-e-a- p-e-e-i-o-? ------------------------------------ Pardonon, ĉu vi permesas preteriron? 0
Es domāju, tā ir mana vieta. Mi--red-s-ke -i- e---s-mia-s-dlo--. Mi kredas ke tio estas mia sidloko. M- k-e-a- k- t-o e-t-s m-a s-d-o-o- ----------------------------------- Mi kredas ke tio estas mia sidloko. 0
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. Mi k-e-as ---v- s---- e- mi- s----k-. Mi kredas ke vi sidas en mia sidloko. M- k-e-a- k- v- s-d-s e- m-a s-d-o-o- ------------------------------------- Mi kredas ke vi sidas en mia sidloko. 0
Kur ir guļamvagons? Ki- est---la d--m-vag-n-? Kie estas la dormovagono? K-e e-t-s l- d-r-o-a-o-o- ------------------------- Kie estas la dormovagono? 0
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. La ---mov----- e-t-- ĉ- l--t-a-n---no. La dormovagono estas ĉe la trajnofino. L- d-r-o-a-o-o e-t-s ĉ- l- t-a-n-f-n-. -------------------------------------- La dormovagono estas ĉe la trajnofino. 0
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. K-----e-e-t----- ------a-ono?-– Ĉe -a f-on--. Kaj kie estas la manĝovagono? – Ĉe la fronto. K-j k-e e-t-s l- m-n-o-a-o-o- – Ĉ- l- f-o-t-. --------------------------------------------- Kaj kie estas la manĝovagono? – Ĉe la fronto. 0
Vai es varu gulēt lejā? Ĉ- -----vas dorm----pr-? Ĉu mi povas dormi supre? Ĉ- m- p-v-s d-r-i s-p-e- ------------------------ Ĉu mi povas dormi supre? 0
Vai es varu gulēt vidū? Ĉ- mi-p--a- --rmi -e-lo--? Ĉu mi povas dormi mezloke? Ĉ- m- p-v-s d-r-i m-z-o-e- -------------------------- Ĉu mi povas dormi mezloke? 0
Vai es varu gulēt augšā? Ĉ--mi po-a--dorm----l-u-r-? Ĉu mi povas dormi malsupre? Ĉ- m- p-v-s d-r-i m-l-u-r-? --------------------------- Ĉu mi povas dormi malsupre? 0
Kad mēs būsim pie robežas? K--- ----st---ĉe-l- la------? Kiam ni estos ĉe la landlimo? K-a- n- e-t-s ĉ- l- l-n-l-m-? ----------------------------- Kiam ni estos ĉe la landlimo? 0
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? Ki-- lo--- da-r-- l--v--u--d- -l-Be-l-no? Kiom longe daŭras la veturado al Berlino? K-o- l-n-e d-ŭ-a- l- v-t-r-d- a- B-r-i-o- ----------------------------------------- Kiom longe daŭras la veturado al Berlino? 0
Vai vilciens kavējas? Ĉu -a--ra-----a-f--iĝas? Ĉu la trajno malfruiĝas? Ĉ- l- t-a-n- m-l-r-i-a-? ------------------------ Ĉu la trajno malfruiĝas? 0
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? Ĉu -- -av---ion por--eg-? Ĉu vi havas ion por legi? Ĉ- v- h-v-s i-n p-r l-g-? ------------------------- Ĉu vi havas ion por legi? 0
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? Ĉ--hav-bla- ------ m-n-i k---t---ki----ti-? Ĉu haveblas io por manĝi kaj trinki ĉi-tie? Ĉ- h-v-b-a- i- p-r m-n-i k-j t-i-k- ĉ---i-? ------------------------------------------- Ĉu haveblas io por manĝi kaj trinki ĉi-tie? 0
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? Ĉu -i-po--s v-k---in je-----a -or-? Ĉu vi povus veki min je la 7a horo? Ĉ- v- p-v-s v-k- m-n j- l- 7- h-r-? ----------------------------------- Ĉu vi povus veki min je la 7a horo? 0

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.