Sarunvārdnīca

Vilcienā   »   U vlaku

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [trideset i četiri]

+

U vlaku

+

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? Da l- j- t- v--- z- B-----? Da li je to vlak za Berlin? 0 +
Cikos atiet vilciens? Ka-- k---- v---? Kada kreće vlak? 0 +
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? Ka-- s---- v--- u B-----? Kada stiže vlak u Berlin? 0 +
     
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? Op-------- s----- l- p----? Oprostite, smijem li proći? 0 +
Es domāju, tā ir mana vieta. Mi---- d- j- t- m--- m-----. Mislim da je to moje mjesto. 0 +
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. Mi---- d- s------ n- m-- m-----. Mislim da sjedite na mom mjestu. 0 +
     
Kur ir guļamvagons? Gd-- s- k--- z- s-------? Gdje su kola za spavanje? 0 +
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. Ko-- z- s------- s- n- k---- v----. Kola za spavanje su na kraju vlaka. 0 +
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. A g--- j- r-------? – N- p------. A gdje je restoran? – Na početku. 0 +
     
Vai es varu gulēt lejā? Mo-- l- s------ d----? Mogu li spavati dolje? 0 +
Vai es varu gulēt vidū? Mo-- l- s------ u s------? Mogu li spavati u sredini? 0 +
Vai es varu gulēt augšā? Mo-- l- s------ g---? Mogu li spavati gore? 0 +
     
Kad mēs būsim pie robežas? Ka-- s-- n- g------? Kada smo na granici? 0 +
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? Ko---- t---- v----- d- B------? Koliko traje vožnja do Berlina? 0 +
Vai vilciens kavējas? Da l- v--- k----? Da li vlak kasni? 0 +
     
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? Im--- l- n---- z- č-----? Imate li nešto za čitati? 0 +
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? Mo-- l- s- o---- d----- n---- z- j---- i p---? Može li se ovdje dobiti nešto za jesti i piti? 0 +
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? Da l- b---- m- m---- p-------- u 7 s---? Da li biste me molim probudili u 7 sati? 0 +
     

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.