Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   cs Ve vlaku

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [třicet čtyři]

Ve vlaku

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? Je to--lak do -er-ína? J- t- v--- d- B------- J- t- v-a- d- B-r-í-a- ---------------------- Je to vlak do Berlína? 0
Cikos atiet vilciens? V-kol-- h--i- -en v--- -d-í-d-? V k---- h---- t-- v--- o------- V k-l-k h-d-n t-n v-a- o-j-ž-í- ------------------------------- V kolik hodin ten vlak odjíždí? 0
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? V k-l-- -odi--dor-zí--en-v--- -o --rlín-? V k---- h---- d----- t-- v--- d- B------- V k-l-k h-d-n d-r-z- t-n v-a- d- B-r-í-a- ----------------------------------------- V kolik hodin dorazí ten vlak do Berlína? 0
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? S d-v-le--m,------pr--ít? S d--------- m--- p------ S d-v-l-n-m- m-h- p-o-í-? ------------------------- S dovolením, mohu projít? 0
Es domāju, tā ir mana vieta. M----m, že -ot--j-----mís--. M------ ž- t--- j- m- m----- M-s-í-, ž- t-t- j- m- m-s-o- ---------------------------- Myslím, že toto je mé místo. 0
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. M-slí-, -e s-d----n- mém-m--t-. M------ ž- s----- n- m-- m----- M-s-í-, ž- s-d-t- n- m-m m-s-ě- ------------------------------- Myslím, že sedíte na mém místě. 0
Kur ir guļamvagons? Kd- -e --a-- v-z? K-- j- s---- v--- K-e j- s-a-í v-z- ----------------- Kde je spací vůz? 0
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. S-a-í -ůz----na-kon---v--k-. S---- v-- j- n- k---- v----- S-a-í v-z j- n- k-n-i v-a-u- ---------------------------- Spací vůz je na konci vlaku. 0
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. A-kde--e jí--ln- v-z?-- Vep-ed-. A k-- j- j------ v--- – V------- A k-e j- j-d-l-í v-z- – V-p-e-u- -------------------------------- A kde je jídelní vůz? – Vepředu. 0
Vai es varu gulēt lejā? M-hu s-á- d-l-? M--- s--- d---- M-h- s-á- d-l-? --------------- Mohu spát dole? 0
Vai es varu gulēt vidū? Mo-l-by---s-át ---o--ř-d? M--- b--- s--- u--------- M-h- b-c- s-á- u-r-s-ř-d- ------------------------- Mohl bych spát uprostřed? 0
Vai es varu gulēt augšā? Mo------- -p-t naho--? M--- b--- s--- n------ M-h- b-c- s-á- n-h-ř-? ---------------------- Mohl bych spát nahoře? 0
Kad mēs būsim pie robežas? K---b----e--- h----ci? K-- b----- n- h------- K-y b-d-m- n- h-a-i-i- ---------------------- Kdy budeme na hranici? 0
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? J-- -lo-h--tr-á ce-t- do-B-r--n-? J-- d----- t--- c---- d- B------- J-k d-o-h- t-v- c-s-a d- B-r-í-a- --------------------------------- Jak dlouho trvá cesta do Berlína? 0
Vai vilciens kavējas? M- te----ak --ož-ě-í? M- t-- v--- z-------- M- t-n v-a- z-o-d-n-? --------------------- Má ten vlak zpoždění? 0
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? M-te -ěco-----t---? M--- n--- n- č----- M-t- n-c- n- č-e-í- ------------------- Máte něco na čtení? 0
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? J--t-d--možné k-u----ně-o k jí-lu-- -it-? J- t--- m---- k----- n--- k j---- a p---- J- t-d- m-ž-é k-u-i- n-c- k j-d-u a p-t-? ----------------------------------------- Je tady možné koupit něco k jídlu a pití? 0
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? M--e-e -ě----udi- --7 --di-? M----- m- v------ v 7 h----- M-ž-t- m- v-b-d-t v 7 h-d-n- ---------------------------- Můžete mě vzbudit v 7 hodin? 0

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.