Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   kk At the bank

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [алпыс]

60 [alpıs]

At the bank

[Bankte]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. М----о- -ш--ын--еп-е--м. М-- ш-- а----- д-- е---- М-н ш-т а-а-ы- д-п е-і-. ------------------------ Мен шот ашайын деп едім. 0
M-n-şo- -ş--ın dep-e---. M-- ş-- a----- d-- e---- M-n ş-t a-a-ı- d-p e-i-. ------------------------ Men şot aşayın dep edim.
Te ir mana pase. Мынау - төл-ұж-т--. М---- - т---------- М-н-у - т-л-ұ-а-ы-. ------------------- Мынау - төлқұжатым. 0
Mınaw---töl------m. M---- - t---------- M-n-w - t-l-u-a-ı-. ------------------- Mınaw - tölqujatım.
Un te ir mana adrese. Мы-ау ------нжай--. М---- - м---------- М-н-у - м-к-н-а-ы-. ------------------- Мынау - мекенжайым. 0
Mınaw --m--e-ja-ım. M---- - m---------- M-n-w - m-k-n-a-ı-. ------------------- Mınaw - mekenjayım.
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. Ш-тым- --ш- с---а--деп --ім. Ш----- а--- с----- д-- е---- Ш-т-м- а-ш- с-л-а- д-п е-і-. ---------------------------- Шотыма ақша салсам деп едім. 0
Ş-t-m- ---a---lsa- dep-ed--. Ş----- a--- s----- d-- e---- Ş-t-m- a-ş- s-l-a- d-p e-i-. ---------------------------- Şotıma aqşa salsam dep edim.
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. Ш----н-н----а-алсам------д-м. Ш------- а--- а---- д-- е---- Ш-т-м-а- а-ш- а-с-м д-п е-і-. ----------------------------- Шотымнан ақша алсам деп едім. 0
Ş-tım-a---q-a ----m--e- -dim. Ş------- a--- a---- d-- e---- Ş-t-m-a- a-ş- a-s-m d-p e-i-. ----------------------------- Şotımnan aqşa alsam dep edim.
Es vēlos saņemt konta izrakstus. Шо--мн---үз--д----ші-м----сам де----. Ш------- ү----- к------ а---- д-- е-- Ш-т-м-а- ү-і-д- к-ш-р-е а-с-м д-п е-. ------------------------------------- Шотымнан үзінді көшірме алсам деп ем. 0
Ş--------ü---di -öşirme ----m---p e-. Ş------- ü----- k------ a---- d-- e-- Ş-t-m-a- ü-i-d- k-ş-r-e a-s-m d-p e-. ------------------------------------- Şotımnan üzindi köşirme alsam dep em.
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. Ж----е-і --й------қ---а-ғ-- кел--і. Ж-- ч--- б------ а--- а---- к------ Ж-л ч-г- б-й-н-а а-ш- а-ғ-м к-л-д-. ----------------------------------- Жол чегі бойынша ақша алғым келеді. 0
J-- --gi-boy---a ---a-a------ele-i. J-- ç--- b------ a--- a---- k------ J-l ç-g- b-y-n-a a-ş- a-ğ-m k-l-d-. ----------------------------------- Jol çegi boyınşa aqşa alğım keledi.
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? К-мис-ия-қа-ш-? К------- қ----- К-м-с-и- қ-н-а- --------------- Комиссия қанша? 0
Ko-----ya-q--şa? K-------- q----- K-m-s-ï-a q-n-a- ---------------- Komïssïya qanşa?
Kur man jāparakstās? Қ-й--ер-- қо- қ-яй-н? Қ-- ж---- қ-- қ------ Қ-й ж-р-е қ-л қ-я-ы-? --------------------- Қай жерге қол қояйын? 0
Q-y j---- q-l ---a---? Q-- j---- q-- q------- Q-y j-r-e q-l q-y-y-n- ---------------------- Qay jerge qol qoyayın?
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. Гер----я-а- а-ш- -уд--ы--н күт-п жүр --і-. Г---------- а--- а-------- к---- ж-- е---- Г-р-а-и-д-н а-ш- а-д-р-м-н к-т-п ж-р е-і-. ------------------------------------------ Германиядан ақша аударымын күтіп жүр едім. 0
Ge-m-n-y--an--qş--a-da---ın --t----ür-----. G----------- a--- a-------- k---- j-- e---- G-r-a-ï-a-a- a-ş- a-d-r-m-n k-t-p j-r e-i-. ------------------------------------------- Germanïyadan aqşa awdarımın kütip jür edim.
Te ir mans konta numurs. Мын-------ты-н---н-мір-. М---- - ш------- н------ М-н-у - ш-т-м-ы- н-м-р-. ------------------------ Мынау - шотымның нөмірі. 0
Mı-a- - -ot-m-ı---ömiri. M---- - ş------- n------ M-n-w - ş-t-m-ı- n-m-r-. ------------------------ Mınaw - şotımnıñ nömiri.
Vai nauda ir pienākusi? Ақ-- т---і-м-? А--- т---- м-- А-ш- т-с-і м-? -------------- Ақша түсті ме? 0
Aq-- -ü--i-m-? A--- t---- m-- A-ş- t-s-i m-? -------------- Aqşa tüsti me?
Es vēlos samainīt šo naudu. Мы-- а-шан-----ст---й------ е--м. М--- а----- а---------- д-- е---- М-н- а-ш-н- а-ы-т-р-й-н д-п е-і-. --------------------------------- Мына ақшаны ауыстырайын деп едім. 0
M--- a-ş--ı---ı--ı--yı- -ep -dim. M--- a----- a---------- d-- e---- M-n- a-ş-n- a-ı-t-r-y-n d-p e-i-. --------------------------------- Mına aqşanı awıstırayın dep edim.
Man vajag ASV dolārus. М-ған --Ш-д-лла-ы-ке--к. М---- А-- д------ к----- М-ғ-н А-Ш д-л-а-ы к-р-к- ------------------------ Маған АҚШ доллары керек. 0
M-----AQ---ol-ar--kerek. M---- A-- d------ k----- M-ğ-n A-Ş d-l-a-ı k-r-k- ------------------------ Mağan AQŞ dolları kerek.
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! Ұ--қ-б---но--ар-а- --р---зші. Ұ--- б------------ б--------- Ұ-а- б-н-н-т-а-д-н б-р-ң-з-і- ----------------------------- Ұсақ банкноттардан беріңізші. 0
Us---b-----t---d-n -eriñiz-i. U--- b------------ b--------- U-a- b-n-n-t-a-d-n b-r-ñ-z-i- ----------------------------- Usaq banknottardan beriñizşi.
Vai te ir bankomāts? М---- б---о-ат-б-р -а? М---- б------- б-- м-- М-н-а б-н-о-а- б-р м-? ---------------------- Мұнда банкомат бар ма? 0
Mu-da -a-k-mat--a- m-? M---- b------- b-- m-- M-n-a b-n-o-a- b-r m-? ---------------------- Munda bankomat bar ma?
Cik daudz naudas var izņemt? Қанша-а-ш- ---уг- ---а--? Қ---- а--- ш----- б------ Қ-н-а а-ш- ш-ш-г- б-л-д-? ------------------------- Қанша ақша шешуге болады? 0
Q-nşa -q-a-şe-wge-b--a-ı? Q---- a--- ş----- b------ Q-n-a a-ş- ş-ş-g- b-l-d-? ------------------------- Qanşa aqşa şeşwge boladı?
Kādas kredītkartes der? Қа---й-не--е-кар-а----п-й--ла--- бо----? Қ----- н---- к------- п--------- б------ Қ-н-а- н-с-е к-р-а-ы- п-й-а-а-с- б-л-д-? ---------------------------------------- Қандай несие картасын пайдаланса болады? 0
Qa-d-y ne-ï---a-t-s-- --y-a----a --lad-? Q----- n---- k------- p--------- b------ Q-n-a- n-s-e k-r-a-ı- p-y-a-a-s- b-l-d-? ---------------------------------------- Qanday nesïe kartasın paydalansa boladı?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…