Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   da I banken

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [tres]

I banken

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. J------ ge-n--å-ne ----o--o. J-- v-- g---- å--- e- k----- J-g v-l g-r-e å-n- e- k-n-o- ---------------------------- Jeg vil gerne åbne en konto. 0
Te ir mana pase. Her -r--i-----. H-- e- m-- p--- H-r e- m-t p-s- --------------- Her er mit pas. 0
Un te ir mana adrese. O- h-r er min-adre-s-. O- h-- e- m-- a------- O- h-r e- m-n a-r-s-e- ---------------------- Og her er min adresse. 0
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. J---vil-g-rn- ind----le pe-g---å---- konto. J-- v-- g---- i-------- p---- p- m-- k----- J-g v-l g-r-e i-d-e-a-e p-n-e p- m-n k-n-o- ------------------------------------------- Jeg vil gerne indbetale penge på min konto. 0
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. J---v-l ---n------ peng- --- -i--k-n-o. J-- v-- g---- h--- p---- f-- m-- k----- J-g v-l g-r-e h-v- p-n-e f-a m-n k-n-o- --------------------------------------- Jeg vil gerne hæve penge fra min konto. 0
Es vēlos saņemt konta izrakstus. Je- v-- ger-e he----k-nt-----ri-----e. J-- v-- g---- h---- k----------------- J-g v-l g-r-e h-n-e k-n-o-d-k-i-t-r-e- -------------------------------------- Jeg vil gerne hente kontoudskrifterne. 0
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. Jeg v-l-g--ne i----se--- r---e-h-ck. J-- v-- g---- i------ e- r---------- J-g v-l g-r-e i-d-ø-e e- r-j-e-h-c-. ------------------------------------ Jeg vil gerne indløse en rejsecheck. 0
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? Hvor -ø---er -ebyr---e? H--- h--- e- g--------- H-o- h-j- e- g-b-r-r-e- ----------------------- Hvor høje er gebyrerne? 0
Kur man jāparakstās? H--r----l jeg -nder-kr--e? H--- s--- j-- u----------- H-o- s-a- j-g u-d-r-k-i-e- -------------------------- Hvor skal jeg underskrive? 0
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. Jeg f-r--n-er ----verførsel f---T---l--d. J-- f-------- e- o--------- f-- T-------- J-g f-r-e-t-r e- o-e-f-r-e- f-a T-s-l-n-. ----------------------------------------- Jeg forventer en overførsel fra Tyskland. 0
Te ir mans konta numurs. He-------t -o-t---mmer. H-- e- m-- k----------- H-r e- m-t k-n-o-u-m-r- ----------------------- Her er mit kontonummer. 0
Vai nauda ir pienākusi? Er---ng--------mmet? E- p------ a-------- E- p-n-e-e a-k-m-e-? -------------------- Er pengene ankommet? 0
Es vēlos samainīt šo naudu. Je----l ger-e-vek-l- -e---r--eng-. J-- v-- g---- v----- d- h-- p----- J-g v-l g-r-e v-k-l- d- h-r p-n-e- ---------------------------------- Jeg vil gerne veksle de her penge. 0
Man vajag ASV dolārus. Je- ----br-g fo--US-dol--rs. J-- h-- b--- f-- U---------- J-g h-r b-u- f-r U---o-l-r-. ---------------------------- Jeg har brug for US-dollars. 0
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! Hel---s-å -ed-er. H---- s-- s------ H-l-t s-å s-d-e-. ----------------- Helst små sedler. 0
Vai te ir bankomāts? E- d-r -n----e--t--a-? E- d-- e- h----------- E- d-r e- h-v-a-t-m-t- ---------------------- Er der en hæveautomat? 0
Cik daudz naudas var izņemt? H--r--an-e --ng- k---m-- -æ-e? H--- m---- p---- k-- m-- h---- H-o- m-n-e p-n-e k-n m-n h-v-? ------------------------------ Hvor mange penge kan man hæve? 0
Kādas kredītkartes der? Hvilke-kredi-k-rt --n--a---r---? H----- k--------- k-- m-- b----- H-i-k- k-e-i-k-r- k-n m-n b-u-e- -------------------------------- Hvilke kreditkort kan man bruge? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…