Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   sq Nё bankё

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [gjashtёdhjetё]

Nё bankё

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. D-- -ё-hap n-- --og--i -a-k--e. D-- t- h-- n-- l------ b------- D-a t- h-p n-ё l-o-a-i b-n-a-e- ------------------------------- Dua tё hap njё llogari bankare. 0
Te ir mana pase. U-dh---n- -a-ha--rtёn -i-e. U-------- p---------- t---- U-d-ё-o-i p-s-a-o-t-n t-m-. --------------------------- Urdhёroni pashaportёn time. 0
Un te ir mana adrese. Kjo--s-tё-a--e-- -m-. K-- ё---- a----- i--- K-o ё-h-ё a-r-s- i-e- --------------------- Kjo ёshtё adresa ime. 0
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. D---tё-d-po----j lekё nё-l--g-r--ё t---. D-- t- d-------- l--- n- l-------- t---- D-a t- d-p-z-t-j l-k- n- l-o-a-i-ё t-m-. ---------------------------------------- Dua tё depozitoj lekё nё llogarinё time. 0
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. Du------ёrh----e-ё-ng--llo-ar-- --e. D-- t- t----- l--- n-- l------- i--- D-a t- t-r-e- l-k- n-a l-o-a-i- i-e- ------------------------------------ Dua tё tёrheq lekё nga llogaria ime. 0
Es vēlos saņemt konta izrakstus. Du- ---ma-r --pj---- l-o---is-. D-- t- m--- k----- e l--------- D-a t- m-r- k-p-e- e l-o-a-i-ё- ------------------------------- Dua tё marr kopjet e llogarisё. 0
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. Dua t- ---ej--jё--ek-udhё-i--. D-- t- t---- n-- ç-- u-------- D-a t- t-y-j n-ё ç-k u-h-t-m-. ------------------------------ Dua tё thyej njё çek udhёtimi. 0
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? S- -- la--a -anё-tarifa-? S- t- l---- j--- t------- S- t- l-r-a j-n- t-r-f-t- ------------------------- Sa tё larta janё tarifat? 0
Kur man jāparakstās? Ku--ё f-r-o-? K- t- f------ K- t- f-r-o-? ------------- Ku tё firmos? 0
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. P- pr-- -j- --an--e--ё-nga--jermani-. P- p--- n-- t--------- n-- G--------- P- p-e- n-ё t-a-s-e-t- n-a G-e-m-n-a- ------------------------------------- Po pres njё transfertё nga Gjermania. 0
Te ir mans konta numurs. Urd--r--i nu---- e -------s-. U-------- n----- e l--------- U-d-ё-o-i n-m-i- e l-o-a-i-ё- ----------------------------- Urdhёroni numrin e llogarisё. 0
Vai nauda ir pienākusi? A -a----b-rrit-r--e-ёt? A k--- m-------- l----- A k-n- m-ё-r-t-r l-k-t- ----------------------- A kane mbёrritur lekёt? 0
Es vēlos samainīt šo naudu. Du- ---thye- k-to---kё. D-- t- t---- k--- l---- D-a t- t-y-j k-t- l-k-. ----------------------- Dua tё thyej kёto lekё. 0
Man vajag ASV dolārus. M- -uhen---ll-r---me-----. M- d---- d------ a-------- M- d-h-n d-l-a-ë a-e-i-a-. -------------------------- Mё duhen dollarë amerikan. 0
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! Mё jep-- l-k------ogl-, j--lute-. M- j---- l--- t- v----- j- l----- M- j-p-i l-k- t- v-g-a- j- l-t-m- --------------------------------- Mё jepni lekё tё vogla, ju lutem. 0
Vai te ir bankomāts? A-k- kё-- n-on-- ba---m--? A k- k--- n----- b-------- A k- k-t- n-o-j- b-n-o-a-? -------------------------- A ka kёtu ndonjё bankomat? 0
Cik daudz naudas var izņemt? S- -ekё mund--ё --rheq-sh? S- l--- m--- t- t--------- S- l-k- m-n- t- t-r-e-ё-h- -------------------------- Sa lekё mund tё tёrheqёsh? 0
Kādas kredītkartes der? Çf-r--kart-sh----d--i m--d--ё-pё-dor-sh? Ç---- k------ k------ m--- t- p--------- Ç-a-ё k-r-a-h k-e-i-i m-n- t- p-r-o-ё-h- ---------------------------------------- Çfarё kartash krediti mund tё pёrdorёsh? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…