Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   ti ኣብ ባንክ

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [ሱሳ]

60 [susa]

ኣብ ባንክ

[abi baniki]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu tigrinja Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. ኣ- ----ንቶ--ኸ-ት--ልየ። ኣ- ሓ- ኮ-- ክ--- ደ--- ኣ- ሓ- ኮ-ቶ ክ-ፍ- ደ-የ- ------------------- ኣነ ሓደ ኮንቶ ክኸፍት ደልየ። 0
ane---ad--ko--to---h--f--i d--i-e። a-- h---- k----- k-------- d------ a-e h-a-e k-n-t- k-h-e-i-i d-l-y-። ---------------------------------- ane ḥade konito kiẖefiti deliye።
Te ir mana pase. ኣ-- እን-----ፖ----። ኣ-- እ--- ፓ----- ። ኣ-ዚ እ-ሆ- ፓ-ፖ-ተ- ። ----------------- ኣብዚ እንሆለ ፓስፖርተይ ። 0
a--z- i-i--le -asipor-te-i ። a---- i------ p----------- ። a-i-ī i-i-o-e p-s-p-r-t-y- ። ---------------------------- abizī inihole pasiporiteyi ።
Un te ir mana adrese. ኣ-ራሻይ--ን-ኣ-- ኣ-። ኣ------- ኣ-- ኣ-- ኣ-ራ-ይ-ው- ኣ-ዚ ኣ-። ---------------- ኣድራሻይ‘ውን ኣብዚ ኣሎ። 0
adi-as----‘-ini--bizī-a-o። a-------------- a---- a--- a-i-a-h-y-‘-i-i a-i-ī a-o- -------------------------- adirashayi‘wini abizī alo።
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. ገ-ዘ- ኣብ ኮ--- -----ልየ። ገ--- ኣ- ኮ--- ከ-- ደ--- ገ-ዘ- ኣ- ኮ-ቶ- ከ-ቱ ደ-የ- --------------------- ገንዘብ ኣብ ኮንቶይ ከእቱ ደልየ። 0
g------- ab- -on-t-y- k-’it--del-y-። g------- a-- k------- k----- d------ g-n-z-b- a-i k-n-t-y- k-’-t- d-l-y-። ------------------------------------ genizebi abi konitoyi ke’itu deliye።
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. ገንዘ- ካ---ን-- ከውጽእ ደል-። ገ--- ካ- ኮ--- ከ--- ደ--- ገ-ዘ- ካ- ኮ-ቶ- ከ-ጽ- ደ-የ- ---------------------- ገንዘብ ካብ ኮንቶይ ከውጽእ ደልየ። 0
g---z-b--k--i k------i--ewit------deli--። g------- k--- k------- k--------- d------ g-n-z-b- k-b- k-n-t-y- k-w-t-’-’- d-l-y-። ----------------------------------------- genizebi kabi konitoyi kewits’i’i deliye።
Es vēlos saņemt konta izrakstus. ና--ባ-- ኣ-ው--ወ--- ---ገጺ -ረቐት-ከም-- -ል-። ና- ባ-- ኣ-------- መ---- ወ--- ከ--- ደ--- ና- ባ-ኪ ኣ-ው---ጻ-ን መ-ጋ-ጺ ወ-ቐ- ከ-ጽ- ደ-የ- ------------------------------------- ናይ ባንኪ ኣታውን-ወጻእን መረጋገጺ ወረቐት ከምጽእ ደልየ። 0
nay--banikī a--w-ni----s-a’--- --reg-g-t-’ī-we---̱’e-i--e-i-s--’i-d-liye። n--- b----- a----------------- m----------- w--------- k--------- d------ n-y- b-n-k- a-a-i-i-w-t-’-’-n- m-r-g-g-t-’- w-r-k-’-t- k-m-t-’-’- d-l-y-። ------------------------------------------------------------------------- nayi banikī atawini-wets’a’ini meregagets’ī wereḵ’eti kemits’i’i deliye።
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. „-ክ“--ይ---ሻ ክጥቐ--ደልየ። „--- ና- መ-- ክ--- ደ--- „-ክ- ና- መ-ሻ ክ-ቐ- ደ-የ- --------------------- „ቸክ“ ናይ መገሻ ክጥቐም ደልየ። 0
„c---i- nay---e--sha --t-ik-’-mi d--i-e። „------ n--- m------ k---------- d------ „-h-k-“ n-y- m-g-s-a k-t-i-̱-e-i d-l-y-። ---------------------------------------- „cheki“ nayi megesha kit’iḵ’emi deliye።
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? ቀረ- ከ -ንደይ ድዩ? ቀ-- ከ ክ--- ድ-- ቀ-ጽ ከ ክ-ደ- ድ-? -------------- ቀረጽ ከ ክንደይ ድዩ? 0
k’ere-s-i ke kinid--i-----? k-------- k- k------- d---- k-e-e-s-i k- k-n-d-y- d-y-? --------------------------- k’erets’i ke kinideyi diyu?
Kur man jāparakstās? ኣበ- ኣየ -ፍርም--ለኒ? ኣ-- ኣ- ክ--- ዘ--- ኣ-ይ ኣ- ክ-ር- ዘ-ኒ- ---------------- ኣበይ ኣየ ክፍርም ዘለኒ? 0
abe---ay- kifi-i-i-z--enī? a---- a-- k------- z------ a-e-i a-e k-f-r-m- z-l-n-? -------------------------- abeyi aye kifirimi zelenī?
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. ኣ- ካ- ጀ----ክ----ባ-ክ -ጽበ-ኣ-ኹ። ኣ- ካ- ጀ--- ክ------- እ-- ኣ--- ኣ- ካ- ጀ-መ- ክ-ሊ---ን- እ-በ ኣ-ኹ- ---------------------------- ኣነ ካብ ጀርመን ክፍሊት-ባንክ እጽበ ኣሎኹ። 0
a-e kab----ri--ni --fi-------n-k--its-ib---lo-̱-። a-- k--- j------- k-------------- i------ a------ a-e k-b- j-r-m-n- k-f-l-t---a-i-i i-s-i-e a-o-̱-። ------------------------------------------------- ane kabi jerimeni kifilīti-baniki its’ibe aloẖu።
Te ir mans konta numurs. ቁጽሪ -ንቶይ ኣብ-----ለ። ቁ-- ኮ--- ኣ-- እ---- ቁ-ሪ ኮ-ቶ- ኣ-ዚ እ-ሀ-። ------------------ ቁጽሪ ኮንቶይ ኣብዚ እንሀለ። 0
k’u----rī-ko-i--y- --i-ī-in-h---። k-------- k------- a---- i------- k-u-s-i-ī k-n-t-y- a-i-ī i-i-ā-e- --------------------------------- k’uts’irī konitoyi abizī inihāle።
Vai nauda ir pienākusi? እ- ገ-----ት--ዶ? እ- ገ--- ኣ-- ዶ- እ- ገ-ዘ- ኣ-ዩ ዶ- -------------- እቲ ገንዘብ ኣትዩ ዶ? 0
it- -e-i-e-i-a-i-u do? i-- g------- a---- d-- i-ī g-n-z-b- a-i-u d-? ---------------------- itī genizebi atiyu do?
Es vēlos samainīt šo naudu. ኣነ-ነ- ገንዘብ----ሮ ደልየ። ኣ- ነ- ገ--- ክ--- ደ--- ኣ- ነ- ገ-ዘ- ክ-ይ- ደ-የ- -------------------- ኣነ ነዚ ገንዘብ ክቕይሮ ደልየ። 0
a-e-n-zī-----z--- kiḵ-iyir--d---ye። a-- n--- g------- k--------- d------ a-e n-z- g-n-z-b- k-k-’-y-r- d-l-y-። ------------------------------------ ane nezī genizebi kiḵ’iyiro deliye።
Man vajag ASV dolārus. ዩኤ---ላር የድ-የ- --። ዩ------ የ---- ኣ-- ዩ-ስ-ዶ-ር የ-ል-ኒ ኣ-። ----------------- ዩኤስ-ዶላር የድልየኒ ኣሎ። 0
yu’ēsi--ola-i -e--liy-nī alo። y------------ y--------- a--- y-’-s---o-a-i y-d-l-y-n- a-o- ----------------------------- yu’ēsi-dolari yediliyenī alo።
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! በጃ-- -ሩ- --ኒ። በ--- ሽ-- ሃ--- በ-ኹ- ሽ-ፍ ሃ-ኒ- ------------- በጃኹም ሽሩፍ ሃቡኒ። 0
bej-------s--ru-i -a--nī። b-------- s------ h------ b-j-h-u-i s-i-u-i h-b-n-። ------------------------- bejaẖumi shirufi habunī።
Vai te ir bankomāts? ኣብዚ--ይ--ን--ማሺ- -ሎ-ዶ? ኣ-- ና- ገ------ ኣ- ዶ- ኣ-ዚ ና- ገ-ዘ-ማ-ን ኣ- ዶ- -------------------- ኣብዚ ናይ ገንዘብማሺን ኣሎ ዶ? 0
a-i----a-i-g-ni-e-i-as-īn- -lo---? a---- n--- g-------------- a-- d-- a-i-ī n-y- g-n-z-b-m-s-ī-i a-o d-? ---------------------------------- abizī nayi genizebimashīni alo do?
Cik daudz naudas var izņemt? ክ-ብ ክንደይ-ገ--- ----እ-ት-እ-? ክ-- ክ--- ገ--- ክ---- ት---- ክ-ብ ክ-ደ- ገ-ዘ- ክ-ው-እ ት-እ-? ------------------------- ክሳብ ክንደይ ገንዘብ ክትውጽእ ትኽእል? 0
k-sa-i ki--de-i-g--i-e-i kitiwi--’i-- -ih-i’i-i? k----- k------- g------- k----------- t--------- k-s-b- k-n-d-y- g-n-z-b- k-t-w-t-’-’- t-h-i-i-i- ------------------------------------------------ kisabi kinideyi genizebi kitiwits’i’i tiẖi’ili?
Kādas kredītkartes der? ኣየ-- ክርዲት ካ-ዳት----ክ-ጥቐ--ትኽ-ል? ኣ--- ክ--- ካ--- ኢ- ክ---- ት---- ኣ-ኖ- ክ-ዲ- ካ-ዳ- ኢ- ክ-ጥ-ም ት-እ-? ----------------------------- ኣየኖት ክርዲት ካርዳት ኢኻ ክትጥቐም ትኽእል? 0
a-enoti -irid-ti k-r----- --̱a -itit---̱---i-t-----il-? a------ k------- k------- ī--- k------------ t--------- a-e-o-i k-r-d-t- k-r-d-t- ī-̱- k-t-t-i-̱-e-i t-h-i-i-i- ------------------------------------------------------- ayenoti kiridīti karidati īẖa kitit’iḵ’emi tiẖi’ili?

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…