Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   sk niečo zdôvodniť 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [sedemdesiatsedem]

niečo zdôvodniť 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? P-eč----je-- -o---? Prečo nejete tortu? P-e-o n-j-t- t-r-u- ------------------- Prečo nejete tortu? 0
Man jāsamazina svars. Mus-- sc--dn-ť. Musím schudnúť. M-s-m s-h-d-ú-. --------------- Musím schudnúť. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. N--e--ju- p-eto-e --s-m-sch-d-úť. Nejem ju, pretože musím schudnúť. N-j-m j-, p-e-o-e m-s-m s-h-d-ú-. --------------------------------- Nejem ju, pretože musím schudnúť. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? P---o--e--jet---iv-? Prečo nepijete pivo? P-e-o n-p-j-t- p-v-? -------------------- Prečo nepijete pivo? 0
Man vēl jābrauc. M-sím --t- -o-ér----. Musím ešte šoférovať. M-s-m e-t- š-f-r-v-ť- --------------------- Musím ešte šoférovať. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. Ne---e----,--r-to-- -us-m ešte---f-r-v-ť. Nepijem ho, pretože musím ešte šoférovať. N-p-j-m h-, p-e-o-e m-s-m e-t- š-f-r-v-ť- ----------------------------------------- Nepijem ho, pretože musím ešte šoférovať. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? P-e---nepi--š-k-vu? Prečo nepiješ kávu? P-e-o n-p-j-š k-v-? ------------------- Prečo nepiješ kávu? 0
Tā ir auksta. Je-stud-ná. Je studená. J- s-u-e-á- ----------- Je studená. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. N---je- --,--retož--je-st--e-á. Nepijem ju, pretože je studená. N-p-j-m j-, p-e-o-e j- s-u-e-á- ------------------------------- Nepijem ju, pretože je studená. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? Pre-- --p-ješ t------? Prečo nepiješ ten čaj? P-e-o n-p-j-š t-n č-j- ---------------------- Prečo nepiješ ten čaj? 0
Man nav cukura. Ne--- c--o-. Nemám cukor. N-m-m c-k-r- ------------ Nemám cukor. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. N--i-e- ho, --et-že-nem-m-c--or. Nepijem ho, pretože nemám cukor. N-p-j-m h-, p-e-o-e n-m-m c-k-r- -------------------------------- Nepijem ho, pretože nemám cukor. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? Pr-čo n-je-e-tú -o--e-ku? Prečo nejete tú polievku? P-e-o n-j-t- t- p-l-e-k-? ------------------------- Prečo nejete tú polievku? 0
Es to nepasūtīju. N--b--dn-l --m ju. Neobjednal som ju. N-o-j-d-a- s-m j-. ------------------ Neobjednal som ju. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. Ne-----u---r-t-že so-----n-o-je----. Nejem ju, pretože som ju neobjednal. N-j-m j-, p-e-o-e s-m j- n-o-j-d-a-. ------------------------------------ Nejem ju, pretože som ju neobjednal. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? Pr----nej-te -o--ä--? Prečo nejete to mäso? P-e-o n-j-t- t- m-s-? --------------------- Prečo nejete to mäso? 0
Es esmu veģetāriete. S-m --g--a---n. Som vegetarián. S-m v-g-t-r-á-. --------------- Som vegetarián. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. N-j-- h-,-pr-tož- s-m veg-t-riá-. Nejem ho, pretože som vegetarián. N-j-m h-, p-e-o-e s-m v-g-t-r-á-. --------------------------------- Nejem ho, pretože som vegetarián. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…