Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   cs zdůvodnění 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [sedmdesát sedm]

zdůvodnění 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? P-oč n-jíte--e- --r-? Proč nejíte ten dort? P-o- n-j-t- t-n d-r-? --------------------- Proč nejíte ten dort? 0
Man jāsamazina svars. M-s---z-----ut. Musím zhubnout. M-s-m z-u-n-u-. --------------- Musím zhubnout. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. Ne----t-n d---, pr----e--usí- z--b----. Nejím ten dort, protože musím zhubnout. N-j-m t-n d-r-, p-o-o-e m-s-m z-u-n-u-. --------------------------------------- Nejím ten dort, protože musím zhubnout. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Pro--n-p----e ----iv-? Proč nepijete to pivo? P-o- n-p-j-t- t- p-v-? ---------------------- Proč nepijete to pivo? 0
Man vēl jābrauc. M--ím-j--t- řídit. Musím ještě řídit. M-s-m j-š-ě ř-d-t- ------------------ Musím ještě řídit. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. N-p--u --, pr---že -u--m-j-š-- řídi-. Nepiju ho, protože musím ještě řídit. N-p-j- h-, p-o-o-e m-s-m j-š-ě ř-d-t- ------------------------------------- Nepiju ho, protože musím ještě řídit. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? Pro- n--ij-š--u--á--? Proč nepiješ tu kávu? P-o- n-p-j-š t- k-v-? --------------------- Proč nepiješ tu kávu? 0
Tā ir auksta. J-----den-. Je studená. J- s-u-e-á- ----------- Je studená. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. N----u----pí---p--t--e j-----de--. Nebudu ji pít, protože je studená. N-b-d- j- p-t- p-o-o-e j- s-u-e-á- ---------------------------------- Nebudu ji pít, protože je studená. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? P-oč-n-p--e----- ča-? Proč nepiješ ten čaj? P-o- n-p-j-š t-n č-j- --------------------- Proč nepiješ ten čaj? 0
Man nav cukura. Nemá- -ukr. Nemám cukr. N-m-m c-k-. ----------- Nemám cukr. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. N-p-ju-t---čaj- -r--o-e --m-m-c---. Nepiju ten čaj, protože nemám cukr. N-p-j- t-n č-j- p-o-o-e n-m-m c-k-. ----------------------------------- Nepiju ten čaj, protože nemám cukr. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? Pr-- -ejí-- t- pol--k-? Proč nejíte tu polévku? P-o- n-j-t- t- p-l-v-u- ----------------------- Proč nejíte tu polévku? 0
Es to nepasūtīju. Neob----a--j-e- si---. Neobjednal jsem si ji. N-o-j-d-a- j-e- s- j-. ---------------------- Neobjednal jsem si ji. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. N----u -i--í-t,--r----- ---- s-----ne---ed---. Nebudu ji jíst, protože jsem si ji neobjednal. N-b-d- j- j-s-, p-o-o-e j-e- s- j- n-o-j-d-a-. ---------------------------------------------- Nebudu ji jíst, protože jsem si ji neobjednal. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? Proč-n---t--to m-s-? Proč nejíte to maso? P-o- n-j-t- t- m-s-? -------------------- Proč nejíte to maso? 0
Es esmu veģetāriete. Js-- v---tari--. Jsem vegetarián. J-e- v-g-t-r-á-. ---------------- Jsem vegetarián. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. Nej---to- -r-t--e--se- -ege-a-i--. Nejím to, protože jsem vegetarián. N-j-m t-, p-o-o-e j-e- v-g-t-r-á-. ---------------------------------- Nejím to, protože jsem vegetarián. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…