Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   ku giving reasons 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [heftê û heft]

giving reasons 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kurdu (kurmandži) Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? Hûn ji-bo -- ---ta-ê-n--w--? Hûn ji bo çi turtayê naxwin? H-n j- b- ç- t-r-a-ê n-x-i-? ---------------------------- Hûn ji bo çi turtayê naxwin? 0
Man jāsamazina svars. Di----- kîl- bidi-. Divê ez kîlo bidim. D-v- e- k-l- b-d-m- ------------------- Divê ez kîlo bidim. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. Ji--er----d-vê-e----l---id-- -i-arim-wê bix-i-. Ji ber ku divê ez kîlo bidim nikarim wê bixwim. J- b-r k- d-v- e- k-l- b-d-m n-k-r-m w- b-x-i-. ----------------------------------------------- Ji ber ku divê ez kîlo bidim nikarim wê bixwim. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Hû---- bo çi bî---ê n--e-win? Hûn ji bo çi bîrayê navexwin? H-n j- b- ç- b-r-y- n-v-x-i-? ----------------------------- Hûn ji bo çi bîrayê navexwin? 0
Man vēl jābrauc. D-vê e- -î--t-ri-pêlê-b-----. Divê ez hîn tirimpêlê biajom. D-v- e- h-n t-r-m-ê-ê b-a-o-. ----------------------------- Divê ez hîn tirimpêlê biajom. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. Ji ber k- div--ez-hî--t----p-------jo-, n--ex-i-. Ji ber ku divê ez hîn tirimpêlê biajom, navexwim. J- b-r k- d-v- e- h-n t-r-m-ê-ê b-a-o-, n-v-x-i-. ------------------------------------------------- Ji ber ku divê ez hîn tirimpêlê biajom, navexwim. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? Tu--i -o-çi---hw--ê --ve---? Tu ji bo çi qehweyê navexwî? T- j- b- ç- q-h-e-ê n-v-x-î- ---------------------------- Tu ji bo çi qehweyê navexwî? 0
Tā ir auksta. Sar -û--. Sar bûye. S-r b-y-. --------- Sar bûye. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. Ez------vexw-- ji -er----sar bû-e. Ez wê navexwim ji ber ku sar bûye. E- w- n-v-x-i- j- b-r k- s-r b-y-. ---------------------------------- Ez wê navexwim ji ber ku sar bûye. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? T- -i-ç- -ayê navex-î? Tu ji çi çayê navexwî? T- j- ç- ç-y- n-v-x-î- ---------------------- Tu ji çi çayê navexwî? 0
Man nav cukura. Ş----ê mi--t---. Şekirê min tune. Ş-k-r- m-n t-n-. ---------------- Şekirê min tune. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. E- -- --v---i--lewr---ek-r- m-n---ne. Ez wê navexwim lewra şekirê min tune. E- w- n-v-x-i- l-w-a ş-k-r- m-n t-n-. ------------------------------------- Ez wê navexwim lewra şekirê min tune. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? T------o çi-ş--be-ê-n---xw-? Tu ji bo çi şorbeyê navexwî? T- j- b- ç- ş-r-e-ê n-v-x-î- ---------------------------- Tu ji bo çi şorbeyê navexwî? 0
Es to nepasūtīju. Min--- nex-e--i-û. Min ew nexwestibû. M-n e- n-x-e-t-b-. ------------------ Min ew nexwestibû. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. E- -av-------i b-r ku--in--w ne-w--tibû. Ez navexwim ji ber ku min ew nexwestibû. E- n-v-x-i- j- b-r k- m-n e- n-x-e-t-b-. ---------------------------------------- Ez navexwim ji ber ku min ew nexwestibû. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? Hûn--- b---i-go-tî-na----? Hûn ji bo çi goştî navwin? H-n j- b- ç- g-ş-î n-v-i-? -------------------------- Hûn ji bo çi goştî navwin? 0
Es esmu veģetāriete. Ez--e----r-an --. Ez vejeteryan im. E- v-j-t-r-a- i-. ----------------- Ez vejeteryan im. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. Ew ---nax------ -e- k--ez----et-rya- -m. Ew wî naxwim ji ber ku ez vejeteryan im. E- w- n-x-i- j- b-r k- e- v-j-t-r-a- i-. ---------------------------------------- Ew wî naxwim ji ber ku ez vejeteryan im. 0

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…