Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   cs Spojky 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [devadesát čtyři]

Spojky 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Poč-e-- až-p-e-tan- -r--t. P------ a- p------- p----- P-č-e-, a- p-e-t-n- p-š-t- -------------------------- Počkej, až přestane pršet. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Po--e-,-a- -ud--ho--v / ----vá. P------ a- b--- h---- / h------ P-č-e-, a- b-d- h-t-v / h-t-v-. ------------------------------- Počkej, až budu hotov / hotová. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. P-čk--, a- --ijde---át--. P------ a- p----- z------ P-č-e-, a- p-i-d- z-á-k-. ------------------------- Počkej, až přijde zpátky. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Če---, -ž-mi--s-h----v---y. Č----- a- m- u------ v----- Č-k-m- a- m- u-c-n-u v-a-y- --------------------------- Čekám, až mi uschnou vlasy. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Č-kám, až---- -ilm -k-nč-. Č----- a- t-- f--- s------ Č-k-m- a- t-n f-l- s-o-č-. -------------------------- Čekám, až ten film skončí. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Čeká----ž--ud- na-se--fo-- zel--á. Č----- a- b--- n- s------- z------ Č-k-m- a- b-d- n- s-m-f-r- z-l-n-. ---------------------------------- Čekám, až bude na semaforu zelená. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? Kd--p--ed-š n--do-o---ou? K-- p------ n- d--------- K-y p-j-d-š n- d-v-l-n-u- ------------------------- Kdy pojedeš na dovolenou? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? J-ště před --tními --ázd----m-? J---- p--- l------ p----------- J-š-ě p-e- l-t-í-i p-á-d-i-a-i- ------------------------------- Ještě před letními prázdninami? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. An---j--tě-než z-č----l-tn-----zd----. A--- j---- n-- z----- l---- p--------- A-o- j-š-ě n-ž z-č-o- l-t-í p-á-d-i-y- -------------------------------------- Ano, ještě než začnou letní prázdniny. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! O-ra--tu--t---hu- -e- -ač-- -i-a. O---- t- s------- n-- z---- z---- O-r-v t- s-ř-c-u- n-ž z-č-e z-m-. --------------------------------- Oprav tu střechu, než začne zima. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! Um-j s--ruce, -e- si -edn-š -e s--l-. U--- s- r---- n-- s- s----- k- s----- U-y- s- r-c-, n-ž s- s-d-e- k- s-o-u- ------------------------------------- Umyj si ruce, než si sedneš ke stolu. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Z--ři-o-no- --- --jd---ven. Z---- o---- n-- p----- v--- Z-v-i o-n-, n-ž p-j-e- v-n- --------------------------- Zavři okno, než půjdeš ven. 0
Kad tu nāc mājās? Kdy----jd-š-d-mů? K-- p------ d---- K-y p-i-d-š d-m-? ----------------- Kdy přijdeš domů? 0
Pēc nodarbībām? P- ---č--á-í? P- v--------- P- v-u-o-á-í- ------------- Po vyučování? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. A--, p-té- -----o-č- v---o-án-. A--- p---- c- s----- v--------- A-o- p-t-, c- s-o-č- v-u-o-á-í- ------------------------------- Ano, poté, co skončí vyučování. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Poté, c- -e--- st-l -raz, u- ----hl pra-o--t. P---- c- s- m- s--- ú---- u- n----- p-------- P-t-, c- s- m- s-a- ú-a-, u- n-m-h- p-a-o-a-. --------------------------------------------- Poté, co se mu stal úraz, už nemohl pracovat. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. P--é,-co---i--- - p-á-i, -d-šel-do A------. P---- c- p----- o p----- o----- d- A------- P-t-, c- p-i-e- o p-á-i- o-e-e- d- A-e-i-y- ------------------------------------------- Poté, co přišel o práci, odešel do Ameriky. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. Pot-, co-o-e--l -- --eri--,--b-hatn--. P---- c- o----- d- A------- z--------- P-t-, c- o-e-e- d- A-e-i-y- z-o-a-n-l- -------------------------------------- Poté, co odešel do Ameriky, zbohatnul. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.