Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   hy Conjunctions 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [իննսունչորս]

94 [innsunch’vors]

Conjunctions 1

[bard storadasakan 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Սպ-ս-ր- մի-չև--ն-րև- -ա-ա--: Ս------ մ---- ա----- դ------ Ս-ա-ի-, մ-ն-և ա-ձ-և- դ-դ-ր-: ---------------------------- Սպասիր, մինչև անձրևը դադարի: 0
S-as--- --n--’yev-an-z--vy ---a-i S------ m-------- a------- d----- S-a-i-, m-n-h-y-v a-d-r-v- d-d-r- --------------------------------- Spasir, minch’yev andzrevy dadari
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Ս--սիր,--ին-և ե---ա-րաստ լին--: Ս------ մ---- ե- պ------ լ----- Ս-ա-ի-, մ-ն-և ե- պ-տ-ա-տ լ-ն-մ- ------------------------------- Սպասիր, մինչև ես պատրաստ լինեմ: 0
S-asir- m-nc-’--v--e- -a--a-t --nem S------ m-------- y-- p------ l---- S-a-i-, m-n-h-y-v y-s p-t-a-t l-n-m ----------------------------------- Spasir, minch’yev yes patrast linem
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Ս-ա------ի-չև -ս--ետ------ա-ն--: Ս------ մ---- ե- հ-- վ---------- Ս-ա-ի-, մ-ն-և ե- հ-տ վ-ր-դ-ռ-ա-: -------------------------------- Սպասիր, մինչև ես հետ վերադառնամ: 0
S--sir--min--’-e- -e----t --r-d-r---m S------ m-------- y-- h-- v---------- S-a-i-, m-n-h-y-v y-s h-t v-r-d-r-n-m ------------------------------------- Spasir, minch’yev yes het veradarrnam
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Ե----ա--ւմ ----մ-ն-- մ--երս չորան--: Ե- ս------ ե-- մ---- մ----- չ------- Ե- ս-ա-ո-մ ե-, մ-ն-և մ-զ-ր- չ-ր-ն-ն- ------------------------------------ Ես սպասում եմ, մինչև մազերս չորանան: 0
Y-s-spas----e---minc-’y-- m---rs c---o--nan Y-- s----- y--- m-------- m----- c--------- Y-s s-a-u- y-m- m-n-h-y-v m-z-r- c-’-o-a-a- ------------------------------------------- Yes spasum yem, minch’yev mazers ch’voranan
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Ե- ս-ասու---մ, մ-ն-և--իլ-- ------ի: Ե- ս------ ե-- մ---- ֆ---- ա------- Ե- ս-ա-ո-մ ե-, մ-ն-և ֆ-լ-ը ա-ա-տ-ի- ----------------------------------- Ես սպասում եմ, մինչև ֆիլմը ավարտվի: 0
Y-- sp-s-m------m-nc----v fi--y a-a---i Y-- s----- y--- m-------- f---- a------ Y-s s-a-u- y-m- m-n-h-y-v f-l-y a-a-t-i --------------------------------------- Yes spasum yem, minch’yev filmy avartvi
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Ես սպասո-մ-եմ, մին-և-լ---ա-շա-ը-կան-- -ինի: Ե- ս------ ե-- մ---- լ--------- կ---- լ---- Ե- ս-ա-ո-մ ե-, մ-ն-և լ-ւ-ա-շ-ն- կ-ն-չ լ-ն-: ------------------------------------------- Ես սպասում եմ, մինչև լուսանշանը կանաչ լինի: 0
Ye- -pa-u- y--,-mi--h’--v -u---s-a------a--- li-i Y-- s----- y--- m-------- l--------- k------ l--- Y-s s-a-u- y-m- m-n-h-y-v l-s-n-h-n- k-n-c-’ l-n- ------------------------------------------------- Yes spasum yem, minch’yev lusanshany kanach’ lini
Kad tu dosies atvaļinājumā? Ե-րբ ես-ար--կու--ի գ-ո--: Ե--- ե- ա--------- գ----- Ե-ր- ե- ա-ձ-կ-ւ-դ- գ-ո-մ- ------------------------- Ե՞րբ ես արձակուրդի գնում: 0
Ye-r--y---a-d----rdi-gn-m Y---- y-- a--------- g--- Y-՞-b y-s a-d-a-u-d- g-u- ------------------------- Ye՞rb yes ardzakurdi gnum
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Ա-առա-ին-----կուր-նե--ց-առ-՞ջ: Ա------- ա------------- ա----- Ա-ա-ա-ի- ա-ձ-կ-ւ-դ-ե-ի- ա-ա-ջ- ------------------------------ Ամառային արձակուրդներից առա՞ջ: 0
Amar-a--- a-d--kurd--r--s--arr--j A-------- a--------------- a----- A-a-r-y-n a-d-a-u-d-e-i-s- a-r-՞- --------------------------------- Amarrayin ardzakurdnerits’ arra՞j
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. Այ-,--ինչև ամ---յ-- ա-ձակ--ր-նե-- սկ--ե--: Ա--- մ---- ա------- ա------------ ս------- Ա-ո- մ-ն-և ա-ա-ա-ի- ա-ձ-կ-ւ-դ-ե-ի ս-ս-ե-ը- ------------------------------------------ Այո, մինչև ամառային արձակուրդների սկսվելը: 0
A--,---n-h’y-- -ma-r------r--ak--dne-i-s--v--y A--- m-------- a-------- a------------ s------ A-o- m-n-h-y-v a-a-r-y-n a-d-a-u-d-e-i s-s-e-y ---------------------------------------------- Ayo, minch’yev amarrayin ardzakurdneri sksvely
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! Վերա-ո--գի---ան-ք---մի------ռա- -կիզբը: Վ---------- տ------ մ---- ձ---- ս------ Վ-ր-ն-ր-գ-ր տ-ն-ք-, մ-ն-և ձ-ռ-ն ս-ի-բ-: --------------------------------------- Վերանորոգիր տանիքը, մինչև ձմռան սկիզբը: 0
V-ra-o-og-r ta-i--y,--i-c---e- d--r-a----i--y V---------- t------- m-------- d------ s----- V-r-n-r-g-r t-n-k-y- m-n-h-y-v d-m-r-n s-i-b- --------------------------------------------- Veranorogir tanik’y, minch’yev dzmrran skizby
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! Լվ- -ե-ք-ր-,-մ-նչ դո---եղ---ն--ես: Լ-- ձ------- մ--- դ-- ս---- ն----- Լ-ա ձ-ռ-ե-դ- մ-ն- դ-ւ ս-ղ-ն ն-տ-ս- ---------------------------------- Լվա ձեռքերդ, մինչ դու սեղան նստես: 0
Lva dz--rk-y--d, -i--h’ -u-s--ha------s L-- d----------- m----- d- s----- n---- L-a d-e-r-’-e-d- m-n-h- d- s-g-a- n-t-s --------------------------------------- Lva dzerrk’yerd, minch’ du seghan nstes
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Փակ---լո-ս--ո-տ---մ-ն-և-դո- գ--ս: Փ---- լ---------- մ---- դ-- գ---- Փ-կ-ր լ-ւ-ա-ո-տ-, մ-ն-և դ-ւ գ-ա-: --------------------------------- Փակիր լուսամուտը, մինչև դու գնաս: 0
P-a------s--uty,-mi-c-’y-- ----nas P----- l-------- m-------- d- g--- P-a-i- l-s-m-t-, m-n-h-y-v d- g-a- ---------------------------------- P’akir lusamuty, minch’yev du gnas
Kad tu nāc mājās? Ե՞ր- ես --ւն-գ-լիս: Ե--- ե- տ--- գ----- Ե-ր- ե- տ-ւ- գ-լ-ս- ------------------- Ե՞րբ ես տուն գալիս: 0
Y-՞r- -es -u--g--is Y---- y-- t-- g---- Y-՞-b y-s t-n g-l-s ------------------- Ye՞rb yes tun galis
Pēc nodarbībām? Դասից հե---: Դ---- հ----- Դ-ս-ց հ-տ-՞- ------------ Դասից հետո՞: 0
Das-t-’-----՞ D------ h---- D-s-t-’ h-t-՞ ------------- Dasits’ heto՞
Jā, kad beidzas nodarbības. Ա--- ----ց -ե--: Ա--- դ---- հ---- Ա-ո- դ-ս-ց հ-տ-: ---------------- Այո, դասից հետո: 0
A-----as--s’--eto A--- d------ h--- A-o- d-s-t-’ h-t- ----------------- Ayo, dasits’ heto
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Վ--րի---ե-- նա այլևս -կա--ղ---վ --խ-տ-լ: Վ----- հ--- ն- ա---- չ--------- ա------- Վ-ա-ի- հ-տ- ն- ա-լ-ս չ-ա-ո-ա-ա- ա-խ-տ-լ- ---------------------------------------- Վթարից հետո նա այլևս չկարողացավ աշխատել: 0
V--a-i----h--- -- a-lev----’-ar---ats’-- -s--h---l V-------- h--- n- a----- c-------------- a-------- V-’-r-t-’ h-t- n- a-l-v- c-’-a-o-h-t-’-v a-h-h-t-l -------------------------------------------------- Vt’arits’ heto na aylevs ch’karoghats’av ashkhatel
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Աշխա-ա-քը -ո--ն-լո-ց-հե----- մե-նեց -մ-ր---: Ա-------- կ--------- հ--- ն- մ----- Ա------- Ա-խ-տ-ն-ը կ-ր-ն-լ-ւ- հ-տ- ն- մ-կ-ե- Ա-ե-ի-ա- -------------------------------------------- Աշխատանքը կորցնելուց հետո նա մեկնեց Ամերիկա: 0
As--hat-n-’----r-s’-elut-- heto--a-me-n-ts--Am----a A----------- k------------ h--- n- m------- A------ A-h-h-t-n-’- k-r-s-n-l-t-’ h-t- n- m-k-e-s- A-e-i-a --------------------------------------------------- Ashkhatank’y korts’neluts’ heto na meknets’ Amerika
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. Ա-ե---ա--ե---լ----հե-ո ն---ա-ս-----: Ա------ մ-------- հ--- ն- հ--------- Ա-ե-ի-ա մ-կ-ե-ո-ց հ-տ- ն- հ-ր-տ-ց-վ- ------------------------------------ Ամերիկա մեկնելուց հետո նա հարստացավ: 0
A-e-i---------u-s’-h-------h-rs--t-’av A------ m--------- h--- n- h---------- A-e-i-a m-k-e-u-s- h-t- n- h-r-t-t-’-v -------------------------------------- Amerika mekneluts’ heto na harstats’av

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.