Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   ru Союзы 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [девяносто четыре]

94 [devyanosto chetyre]

Союзы 1

[Soyuzy 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu krievu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. П-д-ж--, -----до--ь-п-о-д-т. Подожди, пока дождь пройдёт. П-д-ж-и- п-к- д-ж-ь п-о-д-т- ---------------------------- Подожди, пока дождь пройдёт. 0
Podozhdi, p--a--o--dʹ---o----. Podozhdi, poka dozhdʹ proydët. P-d-z-d-, p-k- d-z-d- p-o-d-t- ------------------------------ Podozhdi, poka dozhdʹ proydët.
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. П---жди- -о-а-я -р---то--ю--. Подожди, пока я приготовлюсь. П-д-ж-и- п-к- я п-и-о-о-л-с-. ----------------------------- Подожди, пока я приготовлюсь. 0
Po--zhd---po----a p-i-otov--usʹ. Podozhdi, poka ya prigotovlyusʹ. P-d-z-d-, p-k- y- p-i-o-o-l-u-ʹ- -------------------------------- Podozhdi, poka ya prigotovlyusʹ.
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. П-до-ди,----а -----рн-т--. Подожди, пока он вернётся. П-д-ж-и- п-к- о- в-р-ё-с-. -------------------------- Подожди, пока он вернётся. 0
Podozh-i---o-a o- --r--tsy-. Podozhdi, poka on vernëtsya. P-d-z-d-, p-k- o- v-r-ë-s-a- ---------------------------- Podozhdi, poka on vernëtsya.
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Я-ж----п--а-мо-----о-ы-в-со-ну-. Я жду, пока мои волосы высохнут. Я ж-у- п-к- м-и в-л-с- в-с-х-у-. -------------------------------- Я жду, пока мои волосы высохнут. 0
Ya --du, p-k- --i v----y-vysokhnu-. Ya zhdu, poka moi volosy vysokhnut. Y- z-d-, p-k- m-i v-l-s- v-s-k-n-t- ----------------------------------- Ya zhdu, poka moi volosy vysokhnut.
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Я--д-,---к--ф--ь---ак----тс-. Я жду, пока фильм закончится. Я ж-у- п-к- ф-л-м з-к-н-и-с-. ----------------------------- Я жду, пока фильм закончится. 0
Y------, p-ka-fi-ʹm -ako--hi-sya. Ya zhdu, poka filʹm zakonchitsya. Y- z-d-, p-k- f-l-m z-k-n-h-t-y-. --------------------------------- Ya zhdu, poka filʹm zakonchitsya.
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Я жду---о-а---етоф---с-ане--з-л-ны-. Я жду, пока светофор станет зелёным. Я ж-у- п-к- с-е-о-о- с-а-е- з-л-н-м- ------------------------------------ Я жду, пока светофор станет зелёным. 0
Y- -hdu--p-ka -v--o--r-stanet--el-ny-. Ya zhdu, poka svetofor stanet zelënym. Y- z-d-, p-k- s-e-o-o- s-a-e- z-l-n-m- -------------------------------------- Ya zhdu, poka svetofor stanet zelënym.
Kad tu dosies atvaļinājumā? К---а--- ед--ь---от-у-к? Когда ты едешь в отпуск? К-г-а т- е-е-ь в о-п-с-? ------------------------ Когда ты едешь в отпуск? 0
K-g-- ty --de-h- - ----sk? Kogda ty yedeshʹ v otpusk? K-g-a t- y-d-s-ʹ v o-p-s-? -------------------------- Kogda ty yedeshʹ v otpusk?
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Е----о-----их---никул? Ещё до летних каникул? Е-ё д- л-т-и- к-н-к-л- ---------------------- Ещё до летних каникул? 0
Y----h---o-----i-h -an--u-? Yeshchë do letnikh kanikul? Y-s-c-ë d- l-t-i-h k-n-k-l- --------------------------- Yeshchë do letnikh kanikul?
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. Д---п--ед-нач-----л-тних---н-ку-. Да, перед началом летних каникул. Д-, п-р-д н-ч-л-м л-т-и- к-н-к-л- --------------------------------- Да, перед началом летних каникул. 0
Da---ered n--h------e---k- k-n-ku-. Da, pered nachalom letnikh kanikul. D-, p-r-d n-c-a-o- l-t-i-h k-n-k-l- ----------------------------------- Da, pered nachalom letnikh kanikul.
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! По--н--к--шу, п--а---ма не н-ча--с-. Почини крышу, пока зима не началась. П-ч-н- к-ы-у- п-к- з-м- н- н-ч-л-с-. ------------------------------------ Почини крышу, пока зима не началась. 0
Poc--n---r--h----o---z-m---e n---a-a-ʹ. Pochini kryshu, poka zima ne nachalasʹ. P-c-i-i k-y-h-, p-k- z-m- n- n-c-a-a-ʹ- --------------------------------------- Pochini kryshu, poka zima ne nachalasʹ.
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! П-----р-к------д т-м, ----са----ся ------л. Помой руки перед тем, как садиться за стол. П-м-й р-к- п-р-д т-м- к-к с-д-т-с- з- с-о-. ------------------------------------------- Помой руки перед тем, как садиться за стол. 0
P---y---k- pe--- -e---k---s-dit-s----a s---. Pomoy ruki pered tem, kak saditʹsya za stol. P-m-y r-k- p-r-d t-m- k-k s-d-t-s-a z- s-o-. -------------------------------------------- Pomoy ruki pered tem, kak saditʹsya za stol.
Aizver logu, pirms tu ej ārā! За-рой-о--о--ере---х--ом. Закрой окно перед уходом. З-к-о- о-н- п-р-д у-о-о-. ------------------------- Закрой окно перед уходом. 0
Z-kr------o -er---u----o-. Zakroy okno pered ukhodom. Z-k-o- o-n- p-r-d u-h-d-m- -------------------------- Zakroy okno pered ukhodom.
Kad tu nāc mājās? К---а ты-в-р-ёш-с- --м--? Когда ты вернёшься домой? К-г-а т- в-р-ё-ь-я д-м-й- ------------------------- Когда ты вернёшься домой? 0
K--d--t----r------y- -omo-? Kogda ty vernëshʹsya domoy? K-g-a t- v-r-ë-h-s-a d-m-y- --------------------------- Kogda ty vernëshʹsya domoy?
Pēc nodarbībām? П------ан---й? После занятий? П-с-е з-н-т-й- -------------- После занятий? 0
P-s---z-ny-tiy? Posle zanyatiy? P-s-e z-n-a-i-? --------------- Posle zanyatiy?
Jā, kad beidzas nodarbības. Д-----г-- з--я-ия-за--н-атс-. Да, когда занятия закончатся. Д-, к-г-а з-н-т-я з-к-н-а-с-. ----------------------------- Да, когда занятия закончатся. 0
Da- ---d---a-y-tiya za-o-chatsya. Da, kogda zanyatiya zakonchatsya. D-, k-g-a z-n-a-i-a z-k-n-h-t-y-. --------------------------------- Da, kogda zanyatiya zakonchatsya.
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. П--ле-не--а--но---сл-ч-я--н бол--е-н- -ог рабо----. После несчастного случая он больше не мог работать. П-с-е н-с-а-т-о-о с-у-а- о- б-л-ш- н- м-г р-б-т-т-. --------------------------------------------------- После несчастного случая он больше не мог работать. 0
P-s-- ne--has----o-s-u-h-ya o- -ol-s---n- -o- ----t--ʹ. Posle neschastnogo sluchaya on bolʹshe ne mog rabotatʹ. P-s-e n-s-h-s-n-g- s-u-h-y- o- b-l-s-e n- m-g r-b-t-t-. ------------------------------------------------------- Posle neschastnogo sluchaya on bolʹshe ne mog rabotatʹ.
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. По-ле тог-, к-к-он-пот-р-л-----т----- --е-ал в-Амери--. После того, как он потерял работу, он поехал в Америку. П-с-е т-г-, к-к о- п-т-р-л р-б-т-, о- п-е-а- в А-е-и-у- ------------------------------------------------------- После того, как он потерял работу, он поехал в Америку. 0
Po--- t-go- ----o--po-e---l-----t---on p-yek-al v -m-r-ku. Posle togo, kak on poteryal rabotu, on poyekhal v Ameriku. P-s-e t-g-, k-k o- p-t-r-a- r-b-t-, o- p-y-k-a- v A-e-i-u- ---------------------------------------------------------- Posle togo, kak on poteryal rabotu, on poyekhal v Ameriku.
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. П---- тог---к-к-о- --рее--л в Амер---,-он р-збогател. После того, как он переехал в Америку, он разбогател. П-с-е т-г-, к-к о- п-р-е-а- в А-е-и-у- о- р-з-о-а-е-. ----------------------------------------------------- После того, как он переехал в Америку, он разбогател. 0
P---- -ogo, --- -n -e---e--a--- --er---, o- r--b-g---l. Posle togo, kak on pereyekhal v Ameriku, on razbogatel. P-s-e t-g-, k-k o- p-r-y-k-a- v A-e-i-u- o- r-z-o-a-e-. ------------------------------------------------------- Posle togo, kak on pereyekhal v Ameriku, on razbogatel.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.