Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   uk Сполучники 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [дев’яносто чотири]

94 [devʺyanosto chotyry]

Сполучники 1

[Spoluchnyky 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. З-чек---д-к--------а-е-йт---о-. З------ д--- п-------- й-- д--- З-ч-к-й д-к- п-р-с-а-е й-и д-щ- ------------------------------- Зачекай доки перестане йти дощ. 0
Za-h---y̆ do-y-p--es--n----t- dos---. Z-------- d--- p-------- y--- d------ Z-c-e-a-̆ d-k- p-r-s-a-e y-t- d-s-c-. ------------------------------------- Zachekay̆ doky perestane y̆ty doshch.
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Зач--ай-доки-я буд- -----ий - г-тов-. З------ д--- я б--- г------ / г------ З-ч-к-й д-к- я б-д- г-т-в-й / г-т-в-. ------------------------------------- Зачекай доки я буду готовий / готова. 0
Z-c--k-y̆-d--y--a-b----hoto-yy- ---o-ova. Z-------- d--- y- b--- h------- / h------ Z-c-e-a-̆ d-k- y- b-d- h-t-v-y- / h-t-v-. ----------------------------------------- Zachekay̆ doky ya budu hotovyy̆ / hotova.
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. За--к-- --к- він п----не---я. З------ д--- в-- п----------- З-ч-к-й д-к- в-н п-в-р-е-ь-я- ----------------------------- Зачекай доки він повернеться. 0
Za------̆ -o-----n-pov-rne-ʹsya. Z-------- d--- v-- p------------ Z-c-e-a-̆ d-k- v-n p-v-r-e-ʹ-y-. -------------------------------- Zachekay̆ doky vin povernetʹsya.
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Я--е-а---о-- --- --лосся---со-н-. Я ч---- д--- м-- в------ в------- Я ч-к-ю д-к- м-є в-л-с-я в-с-х-е- --------------------------------- Я чекаю доки моє волосся висохне. 0
Y- chek-y--doky mo-e v---s-y- --so-h-e. Y- c------ d--- m--- v------- v-------- Y- c-e-a-u d-k- m-y- v-l-s-y- v-s-k-n-. --------------------------------------- YA chekayu doky moye volossya vysokhne.
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Я -е--ю--о -і-----іль--. Я ч---- д- к---- ф------ Я ч-к-ю д- к-н-я ф-л-м-. ------------------------ Я чекаю до кінця фільму. 0
YA-c-ekayu-d- ki-tsy- -i----. Y- c------ d- k------ f------ Y- c-e-a-u d- k-n-s-a f-l-m-. ----------------------------- YA chekayu do kintsya filʹmu.
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Я-чек-- -- -----е-сві---. Я ч---- н- з----- с------ Я ч-к-ю н- з-л-н- с-і-л-. ------------------------- Я чекаю на зелене світло. 0
Y- ch--a-u-na--el-ne ---t--. Y- c------ n- z----- s------ Y- c-e-a-u n- z-l-n- s-i-l-. ---------------------------- YA chekayu na zelene svitlo.
Kad tu dosies atvaļinājumā? Ко----- -д-ш-у від-у-тк-? К--- т- ї--- у в--------- К-л- т- ї-е- у в-д-у-т-у- ------------------------- Коли ти їдеш у відпустку? 0
Ko----y--̈d-s--- v-d---tku? K--- t- i----- u v--------- K-l- t- i-d-s- u v-d-u-t-u- --------------------------- Koly ty ïdesh u vidpustku?
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Щ- ------л-тн-ми --ніку-а--? Щ- п---- л------ к---------- Щ- п-р-д л-т-і-и к-н-к-л-м-? ---------------------------- Ще перед літніми канікулами? 0
Sh-he pe--- l-tni-y-k-nik-l---? S---- p---- l------ k---------- S-c-e p-r-d l-t-i-y k-n-k-l-m-? ------------------------------- Shche pered litnimy kanikulamy?
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. Так- -е -о т-----я- п----т--- -і--- -ані----. Т--- щ- д- т---- я- п-------- л---- к-------- Т-к- щ- д- т-г-, я- п-ч-у-ь-я л-т-і к-н-к-л-. --------------------------------------------- Так, ще до того, як почнуться літні канікули. 0
Ta-- s-che d--t---- ya--p---n-t--y- -i--i---n-k-ly. T--- s---- d- t---- y-- p---------- l---- k-------- T-k- s-c-e d- t-h-, y-k p-c-n-t-s-a l-t-i k-n-k-l-. --------------------------------------------------- Tak, shche do toho, yak pochnutʹsya litni kanikuly.
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! Пол--о-и д-----ерш--іж зим- --ч-етьс-. П------- д--- п--- н-- з--- п--------- П-л-г-д- д-х- п-р- н-ж з-м- п-ч-е-ь-я- -------------------------------------- Полагоди дах, перш ніж зима почнеться. 0
P-l----- da-h- ----h ni-h-z--a poch--tʹsy-. P------- d---- p---- n--- z--- p----------- P-l-h-d- d-k-, p-r-h n-z- z-m- p-c-n-t-s-a- ------------------------------------------- Polahody dakh, persh nizh zyma pochnetʹsya.
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! П---й---к----е-- -іж-ти---д-т---ш----сті-. П---- р---- п--- н-- т- с-------- з- с---- П-м-й р-к-, п-р- н-ж т- с-д-т-м-ш з- с-і-. ------------------------------------------ Помий руки, перш ніж ти сідатимеш за стіл. 0
Pomyy- ----,-----h niz- -- -idat----- z- st-l. P----- r---- p---- n--- t- s--------- z- s---- P-m-y- r-k-, p-r-h n-z- t- s-d-t-m-s- z- s-i-. ---------------------------------------------- Pomyy̆ ruky, persh nizh ty sidatymesh za stil.
Aizver logu, pirms tu ej ārā! За---й --кно----р- --- -і-----е--. З----- в----- п--- н-- п---- г---- З-к-и- в-к-о- п-р- н-ж п-д-ш г-т-. ---------------------------------- Закрий вікно, перш ніж підеш геть. 0
Za-r-y̆--i-no- ---s--n-----ides--h--ʹ. Z------ v----- p---- n--- p----- h---- Z-k-y-̆ v-k-o- p-r-h n-z- p-d-s- h-t-. -------------------------------------- Zakryy̆ vikno, persh nizh pidesh hetʹ.
Kad tu nāc mājās? К--и т---р-й-еш-д-----? К--- т- п------ д------ К-л- т- п-и-д-ш д-д-м-? ----------------------- Коли ти прийдеш додому? 0
K--y-t--pry--de-- d-d---? K--- t- p-------- d------ K-l- t- p-y-̆-e-h d-d-m-? ------------------------- Koly ty pryy̆desh dodomu?
Pēc nodarbībām? Післ----н--т-? П---- з------- П-с-я з-н-т-я- -------------- Після заняття? 0
Pis--- zan-a---a? P----- z--------- P-s-y- z-n-a-t-a- ----------------- Pislya zanyattya?
Jā, kad beidzas nodarbības. Так- п-с-я з-н--тя. Т--- п---- з------- Т-к- п-с-я з-н-т-я- ------------------- Так, після заняття. 0
Ta---p-sl-------att-a. T--- p----- z--------- T-k- p-s-y- z-n-a-t-a- ---------------------- Tak, pislya zanyattya.
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. П---я--в---ї---- н--м------ь-е---а-----и. П---- а----- в-- н- м-- б----- п--------- П-с-я а-а-і- в-н н- м-г б-л-ш- п-а-ю-а-и- ----------------------------------------- Після аварії він не міг більше працювати. 0
Pis--a-a---i-- v-n-n- --h-bi-ʹs-e---a-sy---ty. P----- a------ v-- n- m-- b------ p----------- P-s-y- a-a-i-̈ v-n n- m-h b-l-s-e p-a-s-u-a-y- ---------------------------------------------- Pislya avariï vin ne mih bilʹshe pratsyuvaty.
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Пі--- т--о-я- -і--в-ра--в --б-------н по---в д- ---р--и. П---- т--- я- в-- в------ р------ в-- п----- д- А------- П-с-я т-г- я- в-н в-р-т-в р-б-т-, в-н п-ї-а- д- А-е-и-и- -------------------------------------------------------- Після того як він втратив роботу, він поїхав до Америки. 0
P-s-y----ho y-k vi--vtr-tyv-----t-,------oi-k--- ------ry-y. P----- t--- y-- v-- v------ r------ v-- p------- d- A------- P-s-y- t-h- y-k v-n v-r-t-v r-b-t-, v-n p-i-k-a- d- A-e-y-y- ------------------------------------------------------------ Pislya toho yak vin vtratyv robotu, vin poïkhav do Ameryky.
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. П-------г--я- --н п--еїхав-до А--ри--, --н -т-в----атим. П---- т--- я- в-- п------- д- А------- в-- с--- б------- П-с-я т-г- я- в-н п-р-ї-а- д- А-е-и-и- в-н с-а- б-г-т-м- -------------------------------------------------------- Після того як він переїхав до Америки, він став багатим. 0
P--ly- -o---ya--vin perei-k----d---mery--,-vin-sta- bahaty-. P----- t--- y-- v-- p--------- d- A------- v-- s--- b------- P-s-y- t-h- y-k v-n p-r-i-k-a- d- A-e-y-y- v-n s-a- b-h-t-m- ------------------------------------------------------------ Pislya toho yak vin pereïkhav do Ameryky, vin stav bahatym.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.