Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   ro Conjuncţii 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [nouăzeci şi patru]

Conjuncţii 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Aş-ea----p--ă-s- op-e-te-plo--a. A------- p--- s- o------ p------ A-t-a-t- p-n- s- o-r-ş-e p-o-i-. -------------------------------- Aşteaptă până se opreşte ploaia. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Aş-eap---p-nă ---ata. A------- p--- e g---- A-t-a-t- p-n- e g-t-. --------------------- Aşteaptă până e gata. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. A-tea-tă ---ă-se--n-oar-e. A------- p--- s- î-------- A-t-a-t- p-n- s- î-t-a-c-. -------------------------- Aşteaptă până se întoarce. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Aşt-p- p--ă-m- s---usc-t----u-. A----- p--- m- s-- u---- p----- A-t-p- p-n- m- s-a u-c-t p-r-l- ------------------------------- Aştept până mi s-a uscat părul. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. A-t-p--pâ--------rm-n- --l--l. A----- p--- s- t------ f------ A-t-p- p-n- s- t-r-i-ă f-l-u-. ------------------------------ Aştept până se termină filmul. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Aştept ---ă ---fa-- v--d- l- s---f-r. A----- p--- s- f--- v---- l- s------- A-t-p- p-n- s- f-c- v-r-e l- s-m-f-r- ------------------------------------- Aştept până se face verde la semafor. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? Câ---mergi în con-ediu? C--- m---- î- c-------- C-n- m-r-i î- c-n-e-i-? ----------------------- Când mergi în concediu? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Î----------e-d- va-anţ---e -a--? Î--- î------ d- v------ d- v---- Î-c- î-a-n-e d- v-c-n-a d- v-r-? -------------------------------- Încă înainte de vacanţa de vară? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. D-,-încă-î---nte -ă -nce-p---ac---- d- -ar-. D-- î--- î------ s- î------ v------ d- v---- D-, î-c- î-a-n-e s- î-c-a-ă v-c-n-a d- v-r-. -------------------------------------------- Da, încă înainte să înceapă vacanţa de vară. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! R---ră--cop---şu- î--i-te -- --n--ia--a. R----- a--------- î------ s- v--- i----- R-p-r- a-o-e-i-u- î-a-n-e s- v-n- i-r-a- ---------------------------------------- Repară acoperişul înainte să vină iarna. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! S-a----e-pe m-----în---te -ă ----ş--i l------. S------- p- m---- î------ s- t- a---- l- m---- S-a-ă-t- p- m-i-i î-a-n-e s- t- a-e-i l- m-s-. ---------------------------------------------- Spală-te pe mâini înainte să te aşezi la masă. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Î--h--e--e--u----ai----să i--i. Î------ g----- î------ s- i---- Î-c-i-e g-a-u- î-a-n-e s- i-ş-. ------------------------------- Închide geamul înainte să ieşi. 0
Kad tu nāc mājās? C--d v-- ---s-? C--- v-- a----- C-n- v-i a-a-ă- --------------- Când vii acasă? 0
Pēc nodarbībām? D-pă c-r-? D--- c---- D-p- c-r-? ---------- După curs? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. Da,-du-- -- -- t--m-------sul. D-- d--- c- s- t------ c------ D-, d-p- c- s- t-r-i-ă c-r-u-. ------------------------------ Da, după ce se termină cursul. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. D--- c- a -vut -n-a-c-d--- nu-- ma- ---ut-l-c-a. D--- c- a a--- u- a------- n- a m-- p---- l----- D-p- c- a a-u- u- a-c-d-n- n- a m-i p-t-t l-c-a- ------------------------------------------------ După ce a avut un accident nu a mai putut lucra. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. D-p---e----a -i--d-t s---b--a ----at î- Amer--a. D--- c- ş--- p------ s----- a p----- î- A------- D-p- c- ş--- p-e-d-t s-u-b- a p-e-a- î- A-e-i-a- ------------------------------------------------ După ce şi-a pierdut slujba a plecat în America. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. D-p- ce----l-ca--î- ----------a -m--gă---. D--- c- a p----- î- A------ s-- î--------- D-p- c- a p-e-a- î- A-e-i-a s-a î-b-g-ţ-t- ------------------------------------------ După ce a plecat în America s-a îmbogăţit. 0

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.