Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   sr Везници 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [деведесет и четири]

94 [devedeset i četiri]

Везници 1

[Veznici 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Ч--а---ок-к--- н--п-естан-. Чекај док киша не престане. Ч-к-ј д-к к-ш- н- п-е-т-н-. --------------------------- Чекај док киша не престане. 0
Če-a- dok---š--ne--restane. Čekaj dok kiša ne prestane. Č-k-j d-k k-š- n- p-e-t-n-. --------------------------- Čekaj dok kiša ne prestane.
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Ч--ај---- зав--им. Чекај док завршим. Ч-к-ј д-к з-в-ш-м- ------------------ Чекај док завршим. 0
Če-aj-d-k---v-š-m. Čekaj dok završim. Č-k-j d-k z-v-š-m- ------------------ Čekaj dok završim.
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Чек-ј------е-о- не-в---и. Чекај док се он не врати. Ч-к-ј д-к с- о- н- в-а-и- ------------------------- Чекај док се он не врати. 0
Če-aj d-k s- -- -e--ra-i. Čekaj dok se on ne vrati. Č-k-j d-k s- o- n- v-a-i- ------------------------- Čekaj dok se on ne vrati.
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Ја--е--м -о- -и се-кос---е--с--и. Ја чекам док ми се коса не осуши. Ј- ч-к-м д-к м- с- к-с- н- о-у-и- --------------------------------- Ја чекам док ми се коса не осуши. 0
J--------dok m--se--o-a -e o--š-. Ja čekam dok mi se kosa ne osuši. J- č-k-m d-k m- s- k-s- n- o-u-i- --------------------------------- Ja čekam dok mi se kosa ne osuši.
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Ја ч-кам д-к--е-ф-лм--- зав--и. Ја чекам док се филм не заврши. Ј- ч-к-м д-к с- ф-л- н- з-в-ш-. ------------------------------- Ја чекам док се филм не заврши. 0
J- ----m--o- s---i-- ne---v-ši. Ja čekam dok se film ne završi. J- č-k-m d-k s- f-l- n- z-v-š-. ------------------------------- Ja čekam dok se film ne završi.
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Ја--ек-м до---а --м---р---е-буде--еле--. Ја чекам док на семафору не буде зелено. Ј- ч-к-м д-к н- с-м-ф-р- н- б-д- з-л-н-. ---------------------------------------- Ја чекам док на семафору не буде зелено. 0
Ja ----m d-- n- semafo----- ---e--e--no. Ja čekam dok na semaforu ne bude zeleno. J- č-k-m d-k n- s-m-f-r- n- b-d- z-l-n-. ---------------------------------------- Ja čekam dok na semaforu ne bude zeleno.
Kad tu dosies atvaļinājumā? Када п-туј-ш ---годи-њ- о--ор? Када путујеш на годишњи одмор? К-д- п-т-ј-ш н- г-д-ш-и о-м-р- ------------------------------ Када путујеш на годишњи одмор? 0
Ka----ut-je- na-g-diš----o--or? Kada putuješ na godišnji odmor? K-d- p-t-j-š n- g-d-š-j- o-m-r- ------------------------------- Kada putuješ na godišnji odmor?
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Ј-ш---- ----е----сп---а? Још пре летњег распуста? Ј-ш п-е л-т-е- р-с-у-т-? ------------------------ Још пре летњег распуста? 0
J---pre -e--jeg --s--st-? Još pre letnjeg raspusta? J-š p-e l-t-j-g r-s-u-t-? ------------------------- Još pre letnjeg raspusta?
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. Д-, -ош-пре-н-го---чне лет-- ----уст. Да, још пре него почне летњи распуст. Д-, ј-ш п-е н-г- п-ч-е л-т-и р-с-у-т- ------------------------------------- Да, још пре него почне летњи распуст. 0
D-- j-š p-- n-go -oč-e--e-nj- -aspust. Da, još pre nego počne letnji raspust. D-, j-š p-e n-g- p-č-e l-t-j- r-s-u-t- -------------------------------------- Da, još pre nego počne letnji raspust.
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! Поп-а-и-к---,--р- него---- --чне з---. Поправи кров, пре него што почне зима. П-п-а-и к-о-, п-е н-г- ш-о п-ч-е з-м-. -------------------------------------- Поправи кров, пре него што почне зима. 0
Popravi-kro------ ---o-š-o ----- zi--. Popravi krov, pre nego što počne zima. P-p-a-i k-o-, p-e n-g- š-o p-č-e z-m-. -------------------------------------- Popravi krov, pre nego što počne zima.
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! Оп-ри ---е,-п-- н-г- --о с--неш -а-с-о. Опери руке, пре него што седнеш за сто. О-е-и р-к-, п-е н-г- ш-о с-д-е- з- с-о- --------------------------------------- Опери руке, пре него што седнеш за сто. 0
Ope------e, -r- n--- -to -e-n-š ----t-. Operi ruke, pre nego što sedneš za sto. O-e-i r-k-, p-e n-g- š-o s-d-e- z- s-o- --------------------------------------- Operi ruke, pre nego što sedneš za sto.
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Зат-ор--пр-зор- -----е------ --ађе-. Затвори прозор, пре него што изађеш. З-т-о-и п-о-о-, п-е н-г- ш-о и-а-е-. ------------------------------------ Затвори прозор, пре него што изађеш. 0
Z-t--r- p--z-----------o-š-o -za-e-. Zatvori prozor, pre nego što izađeš. Z-t-o-i p-o-o-, p-e n-g- š-o i-a-e-. ------------------------------------ Zatvori prozor, pre nego što izađeš.
Kad tu nāc mājās? К-д---еш--о-и--у-и? Када ћеш доћи кући? К-д- ћ-ш д-ћ- к-ћ-? ------------------- Када ћеш доћи кући? 0
K-d- c-e--d-c-i------? Kada c-eš doc-i kuc-i? K-d- c-e- d-c-i k-c-i- ---------------------- Kada ćeš doći kući?
Pēc nodarbībām? Након--а--ав-? Након наставе? Н-к-н н-с-а-е- -------------- Након наставе? 0
Na-on -a--a--? Nakon nastave? N-k-n n-s-a-e- -------------- Nakon nastave?
Jā, kad beidzas nodarbības. Да- -а-о- --- се н-с-ава--аврши. Да, након што се настава заврши. Д-, н-к-н ш-о с- н-с-а-а з-в-ш-. -------------------------------- Да, након што се настава заврши. 0
D---n---n-š-- s--n-st-v--z-vrš-. Da, nakon što se nastava završi. D-, n-k-n š-o s- n-s-a-a z-v-š-. -------------------------------- Da, nakon što se nastava završi.
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Н-----шт--ј- и-ао нез--д-,-о- ---- н-------ао --д-ти. Након што је имао незгоду, он више није могао радити. Н-к-н ш-о ј- и-а- н-з-о-у- о- в-ш- н-ј- м-г-о р-д-т-. ----------------------------------------------------- Након што је имао незгоду, он више није могао радити. 0
N-kon-što -e im-o ------u---- -i-----j- moga- radit-. Nakon što je imao nezgodu, on više nije mogao raditi. N-k-n š-o j- i-a- n-z-o-u- o- v-š- n-j- m-g-o r-d-t-. ----------------------------------------------------- Nakon što je imao nezgodu, on više nije mogao raditi.
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Н--он --- -е --г---- посао- о-иша- -- у Ам---к-. Након што је изгубио посао, отишао je у Америку. Н-к-н ш-о ј- и-г-б-о п-с-о- о-и-а- j- у А-е-и-у- ------------------------------------------------ Након што је изгубио посао, отишао je у Америку. 0
Nako--št- -e---gu-io----a-, --i--o--e-u -me-iku. Nakon što je izgubio posao, otišao je u Ameriku. N-k-n š-o j- i-g-b-o p-s-o- o-i-a- j- u A-e-i-u- ------------------------------------------------ Nakon što je izgubio posao, otišao je u Ameriku.
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. На-о- ш-о-је оти-ао у ----ику--он------о--т--. Након што је отишао у Америку, он се обогатио. Н-к-н ш-о ј- о-и-а- у А-е-и-у- о- с- о-о-а-и-. ---------------------------------------------- Након што је отишао у Америку, он се обогатио. 0
Nako- š-o-j--o-i--o-u-Ame----, on-se--b--a-i-. Nakon što je otišao u Ameriku, on se obogatio. N-k-n š-o j- o-i-a- u A-e-i-u- o- s- o-o-a-i-. ---------------------------------------------- Nakon što je otišao u Ameriku, on se obogatio.

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.