Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   pa ਪ੍ਰਸ਼ਨ – ਭੂਤਕਾਲ 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [ਛਿਆਸੀ]

86 [Chi\'āsī]

ਪ੍ਰਸ਼ਨ – ਭੂਤਕਾਲ 2

[praśana – bhūtakāla 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu pandžabu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? ਤੂ- --ਹੜ- -ਾਈ ਲਗ-ਈ-ਹ-? ਤ-- ਕ---- ਟ-- ਲ--- ਹ-- ਤ-ੰ ਕ-ਹ-ੀ ਟ-ਈ ਲ-ਾ- ਹ-? ---------------------- ਤੂੰ ਕਿਹੜੀ ਟਾਈ ਲਗਾਈ ਹੈ? 0
tū ---aṛī ṭ-'ī-lag--ī ha-? t- k----- ṭ--- l----- h--- t- k-h-ṛ- ṭ-'- l-g-'- h-i- -------------------------- tū kihaṛī ṭā'ī lagā'ī hai?
Kādu mašīnu tu nopirki? ਤੂੰ --ਹ-- ਗੱ---ਖਰੀਦੀ ਹੈ? ਤ-- ਕ---- ਗ--- ਖ---- ਹ-- ਤ-ੰ ਕ-ਹ-ੀ ਗ-ਡ- ਖ-ੀ-ੀ ਹ-? ------------------------ ਤੂੰ ਕਿਹੜੀ ਗੱਡੀ ਖਰੀਦੀ ਹੈ? 0
Tū-ki-a---g-ḍ---har-d- --i? T- k----- g--- k------ h--- T- k-h-ṛ- g-ḍ- k-a-ī-ī h-i- --------------------------- Tū kihaṛī gaḍī kharīdī hai?
Kādu avīzi tu abonēji? ਤ----ਿ----ਅ--ਾਰ ਲ-ਵਾਇ--ਹ-ਇ---ੈ? ਤ-- ਕ---- ਅ---- ਲ----- ਹ--- ਹ-- ਤ-ੰ ਕ-ਹ-ਾ ਅ-ਬ-ਰ ਲ-ਵ-ਇ- ਹ-ਇ- ਹ-? ------------------------------- ਤੂੰ ਕਿਹੜਾ ਅਖਬਾਰ ਲਗਵਾਇਆ ਹੋਇਆ ਹੈ? 0
Tū k------a-h-bār- ---av--i-ā --'i-ā---i? T- k----- a------- l--------- h----- h--- T- k-h-ṛ- a-h-b-r- l-g-v-'-'- h-'-'- h-i- ----------------------------------------- Tū kihaṛā akhabāra lagavā'i'ā hō'i'ā hai?
Ko Jūs redzējāt? ਤ---ਂ-ਕ-ਸਨੂੰ ਦ---ਆ-ਸ-? ਤ---- ਕ----- ਦ---- ਸ-- ਤ-ਸ-ਂ ਕ-ਸ-ੂ- ਦ-ਖ-ਆ ਸ-? ---------------------- ਤੁਸੀਂ ਕਿਸਨੂੰ ਦੇਖਿਆ ਸੀ? 0
T---ṁ ki-anū-------- s-? T---- k----- d------ s-- T-s-ṁ k-s-n- d-k-i-ā s-? ------------------------ Tusīṁ kisanū dēkhi'ā sī?
Ko Jūs satikāt? ਤੁਸ-ਂ ਕ---ੂ- ---ੇ ਸੀ? ਤ---- ਕ----- ਮ--- ਸ-- ਤ-ਸ-ਂ ਕ-ਸ-ੂ- ਮ-ਲ- ਸ-? --------------------- ਤੁਸੀਂ ਕਿਸਨੂੰ ਮਿਲੇ ਸੀ? 0
T-s-ṁ-k----ū -i-ē-sī? T---- k----- m--- s-- T-s-ṁ k-s-n- m-l- s-? --------------------- Tusīṁ kisanū milē sī?
Ko Jūs atpazināt? ਤੁ-ੀਂ--ਿਸਨ-- ਪਹਿ-ਾ-ਿਆ---? ਤ---- ਕ----- ਪ------- ਸ-- ਤ-ਸ-ਂ ਕ-ਸ-ੂ- ਪ-ਿ-ਾ-ਿ- ਸ-? ------------------------- ਤੁਸੀਂ ਕਿਸਨੂੰ ਪਹਿਚਾਣਿਆ ਸੀ? 0
Tusī---i---ū -a-icāṇ-'- -ī? T---- k----- p--------- s-- T-s-ṁ k-s-n- p-h-c-ṇ-'- s-? --------------------------- Tusīṁ kisanū pahicāṇi'ā sī?
Kad Jūs piecēlāties? ਤ--ੀ- -ਦੋਂ-ਉ-ਠ- --? ਤ---- ਕ--- ਉ--- ਹ-- ਤ-ਸ-ਂ ਕ-ੋ- ਉ-ਠ- ਹ-? ------------------- ਤੁਸੀਂ ਕਦੋਂ ਉੱਠੇ ਹੋ? 0
T-s-- ka-ōṁ---h- h-? T---- k---- u--- h-- T-s-ṁ k-d-ṁ u-h- h-? -------------------- Tusīṁ kadōṁ uṭhē hō?
Kad Jūs sākāt? ਤ---ਂ ਕ-ੋ- ਆ--ਭ -ੀ-- ਹੈ? ਤ---- ਕ--- ਆ--- ਕ--- ਹ-- ਤ-ਸ-ਂ ਕ-ੋ- ਆ-ੰ- ਕ-ਤ- ਹ-? ------------------------ ਤੁਸੀਂ ਕਦੋਂ ਆਰੰਭ ਕੀਤਾ ਹੈ? 0
T--ī--k--ō- ---b-a kītā--a-? T---- k---- ā----- k--- h--- T-s-ṁ k-d-ṁ ā-a-h- k-t- h-i- ---------------------------- Tusīṁ kadōṁ ārabha kītā hai?
Kad Jūs beidzāt? ਤੁ--ਂ --ੋ- ਖ-- ---- ਹ-? ਤ---- ਕ--- ਖ-- ਕ--- ਹ-- ਤ-ਸ-ਂ ਕ-ੋ- ਖ-ਮ ਕ-ਤ- ਹ-? ----------------------- ਤੁਸੀਂ ਕਦੋਂ ਖਤਮ ਕੀਤਾ ਹੈ? 0
T--īṁ-k---- kha--m- k--- -ai? T---- k---- k------ k--- h--- T-s-ṁ k-d-ṁ k-a-a-a k-t- h-i- ----------------------------- Tusīṁ kadōṁ khatama kītā hai?
Kāpēc Jūs pamodāties? ਤੁਹ-ਡੀ-ਦ ਕਦੋਂ--ੁਲ੍-ੀ-ਸ-? ਤ----- ਦ ਕ--- ਖ----- ਸ-- ਤ-ਹ-ਡ- ਦ ਕ-ੋ- ਖ-ਲ-ਹ- ਸ-? ------------------------ ਤੁਹਾਡੀ ਦ ਕਦੋਂ ਖੁਲ੍ਹੀ ਸੀ? 0
T----ī-----ad---------ī --? T----- d- k---- k------ s-- T-h-ḍ- d- k-d-ṁ k-u-'-ī s-? --------------------------- Tuhāḍī da kadōṁ khul'hī sī?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? ਤ---- ਅ-ਿਆਪ--ਕਿ----ਣ- --? ਤ---- ਅ----- ਕ--- ਬ-- ਸ-- ਤ-ਸ-ਂ ਅ-ਿ-ਪ- ਕ-ਉ- ਬ-ੇ ਸ-? ------------------------- ਤੁਸੀਂ ਅਧਿਆਪਕ ਕਿਉਂ ਬਣੇ ਸੀ? 0
Tu----a---'ā-aka--i'u---aṇē sī? T---- a--------- k---- b--- s-- T-s-ṁ a-h-'-p-k- k-'-ṁ b-ṇ- s-? ------------------------------- Tusīṁ adhi'āpaka ki'uṁ baṇē sī?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? ਤੁਸੀ- -ੈ-ਸੀ ਕਿਉਂ -ਈ-ਹੈ? ਤ---- ਟ---- ਕ--- ਲ- ਹ-- ਤ-ਸ-ਂ ਟ-ਕ-ੀ ਕ-ਉ- ਲ- ਹ-? ----------------------- ਤੁਸੀਂ ਟੈਕਸੀ ਕਿਉਂ ਲਈ ਹੈ? 0
T--ī- ṭ-i---- k-'u---a-ī-ha-? T---- ṭ------ k---- l--- h--- T-s-ṁ ṭ-i-a-ī k-'-ṁ l-'- h-i- ----------------------------- Tusīṁ ṭaikasī ki'uṁ la'ī hai?
No kurienes jūs atnācāt? ਤ-ਸ-ਂ -ਿੱ--- -ਏ --? ਤ---- ਕ----- ਆ- ਹ-- ਤ-ਸ-ਂ ਕ-ੱ-ੋ- ਆ- ਹ-? ------------------- ਤੁਸੀਂ ਕਿੱਥੋਂ ਆਏ ਹੋ? 0
Tu--- -ith---ā'- -ō? T---- k----- ā-- h-- T-s-ṁ k-t-ō- ā-ē h-? -------------------- Tusīṁ kithōṁ ā'ē hō?
Uz kurieni jūs aizgājāt? ਤ-ਸੀਂ---ੱ-ੇ ---ਸੀ? ਤ---- ਕ---- ਗ- ਸ-- ਤ-ਸ-ਂ ਕ-ੱ-ੇ ਗ- ਸ-? ------------------ ਤੁਸੀਂ ਕਿੱਥੇ ਗਏ ਸੀ? 0
T-s-ṁ k-thē --'ē sī? T---- k---- g--- s-- T-s-ṁ k-t-ē g-'- s-? -------------------- Tusīṁ kithē ga'ē sī?
Kur Jūs bijāt? ਤ---ਂ ਕਿ-ਥੇ ਸ-? ਤ---- ਕ---- ਸ-- ਤ-ਸ-ਂ ਕ-ੱ-ੇ ਸ-? --------------- ਤੁਸੀਂ ਕਿੱਥੇ ਸੀ? 0
T--ī- k-thē-s-? T---- k---- s-- T-s-ṁ k-t-ē s-? --------------- Tusīṁ kithē sī?
Kam tu palīdzēji? ਤੁਸੀਂ ਕ---ੀ--ਦ- --ਤੀ-ਹ-? ਤ---- ਕ---- ਮ-- ਕ--- ਹ-- ਤ-ਸ-ਂ ਕ-ਸ-ੀ ਮ-ਦ ਕ-ਤ- ਹ-? ------------------------ ਤੁਸੀਂ ਕਿਸਦੀ ਮਦਦ ਕੀਤੀ ਹੈ? 0
T-sī--k-sadī--a--da k--ī -a-? T---- k----- m----- k--- h--- T-s-ṁ k-s-d- m-d-d- k-t- h-i- ----------------------------- Tusīṁ kisadī madada kītī hai?
Kam tu rakstīji? ਤੁ--ਂ ਕਿ-ਨ-ੰ--ਿ----ਹੈ? ਤ---- ਕ----- ਲ---- ਹ-- ਤ-ਸ-ਂ ਕ-ਸ-ੂ- ਲ-ਖ-ਆ ਹ-? ---------------------- ਤੁਸੀਂ ਕਿਸਨੂੰ ਲਿਖਿਆ ਹੈ? 0
T-sīṁ --s-n- ---hi-ā---i? T---- k----- l------ h--- T-s-ṁ k-s-n- l-k-i-ā h-i- ------------------------- Tusīṁ kisanū likhi'ā hai?
Kam tu atbildēji? ਤੁ--ਂ ਕ--ਨੂੰ--ੱ-ਰ -ਿੱ-ਾ--ੈ? ਤ---- ਕ----- ਉ--- ਦ---- ਹ-- ਤ-ਸ-ਂ ਕ-ਸ-ੂ- ਉ-ਤ- ਦ-ੱ-ਾ ਹ-? --------------------------- ਤੁਸੀਂ ਕਿਸਨੂੰ ਉੱਤਰ ਦਿੱਤਾ ਹੈ? 0
Tus----i--n- u-ar----tā----? T---- k----- u---- d--- h--- T-s-ṁ k-s-n- u-a-a d-t- h-i- ---------------------------- Tusīṁ kisanū utara ditā hai?

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..