Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   uk Прибирання в домі

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [вісімнадцять]

18 [visimnadtsyatʹ]

Прибирання в домі

[Prybyrannya v domi]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. С---од-і су-от-. С------- с------ С-о-о-н- с-б-т-. ---------------- Сьогодні субота. 0
S--h--ni---bo--. S------- s------ S-o-o-n- s-b-t-. ---------------- Sʹohodni subota.
Šodien mums ir laiks. Сь---д-- -и-маєм- ча-. С------- м- м---- ч--- С-о-о-н- м- м-є-о ч-с- ---------------------- Сьогодні ми маємо час. 0
Sʹ--od-- -y ma-emo ch-s. S------- m- m----- c---- S-o-o-n- m- m-y-m- c-a-. ------------------------ Sʹohodni my mayemo chas.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Сь-годн- ------бир---о ква-т-ру. С------- м- п--------- к-------- С-о-о-н- м- п-и-и-а-м- к-а-т-р-. -------------------------------- Сьогодні ми прибираємо квартиру. 0
Sʹo----i my-p-y---a--mo-kva--yru. S------- m- p---------- k-------- S-o-o-n- m- p-y-y-a-e-o k-a-t-r-. --------------------------------- Sʹohodni my prybyrayemo kvartyru.
Es uzkopju vannas istabu. Я приб---- ван-- к-м-ат-. Я п------- в---- к------- Я п-и-и-а- в-н-у к-м-а-у- ------------------------- Я прибираю ванну кімнату. 0
YA---y-yray----nn- kim-atu. Y- p-------- v---- k------- Y- p-y-y-a-u v-n-u k-m-a-u- --------------------------- YA prybyrayu vannu kimnatu.
Mans vīrs mazgā mašīnu. Мі- ---о--к -и- а--о-обі--. М-- ч------ м-- а---------- М-й ч-л-в-к м-є а-т-м-б-л-. --------------------------- Мій чоловік миє автомобіль. 0
Mi-̆-cho--vik --ye a-t-mo--l-. M--- c------- m--- a---------- M-y- c-o-o-i- m-y- a-t-m-b-l-. ------------------------------ Miy̆ cholovik myye avtomobilʹ.
Bērni tīra divriteņus. Ді----ис-ять--е-----е--. Д--- ч------ в---------- Д-т- ч-с-я-ь в-л-с-п-д-. ------------------------ Діти чистять велосипеди. 0
D-ty chyst--tʹ v-lo-----y. D--- c-------- v---------- D-t- c-y-t-a-ʹ v-l-s-p-d-. -------------------------- Dity chystyatʹ velosypedy.
Vecmāmiņa aplej puķes. Б-бу---по-и--є-кв--и. Б----- п------ к----- Б-б-с- п-л-в-є к-і-и- --------------------- Бабуся поливає квіти. 0
Babu-ya------aye kv-t-. B------ p------- k----- B-b-s-a p-l-v-y- k-i-y- ----------------------- Babusya polyvaye kvity.
Bērni uzkopj bērnu istabu. Д--и п--бир-ю----ит-------н-т-. Д--- п--------- д----- к------- Д-т- п-и-и-а-т- д-т-ч- к-м-а-у- ------------------------------- Діти прибирають дитячу кімнату. 0
Dit- pryb-rayut- d-----h--ki-nat-. D--- p---------- d------- k------- D-t- p-y-y-a-u-ʹ d-t-a-h- k-m-a-u- ---------------------------------- Dity prybyrayutʹ dytyachu kimnatu.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. Мі--чол--і--пр--ир-є --ій-пи-ь--в-й--ті-. М-- ч------ п------- с--- п-------- с---- М-й ч-л-в-к п-и-и-а- с-і- п-с-м-в-й с-і-. ----------------------------------------- Мій чоловік прибирає свій письмовий стіл. 0
Miy--c--l--------b-ray--s-i-̆ ----mo--y- s-il. M--- c------- p-------- s---- p--------- s---- M-y- c-o-o-i- p-y-y-a-e s-i-̆ p-s-m-v-y- s-i-. ---------------------------------------------- Miy̆ cholovik prybyraye sviy̆ pysʹmovyy̆ stil.
Es salieku veļu veļas mašīnā. Я кладу-б--из-- --пра--ну-м-ш-н-. Я к---- б------ в п------ м------ Я к-а-у б-л-з-у в п-а-ь-у м-ш-н-. --------------------------------- Я кладу білизну в пральну машину. 0
Y- k---u-bily-nu - --a---u---s-yn-. Y- k---- b------ v p------ m------- Y- k-a-u b-l-z-u v p-a-ʹ-u m-s-y-u- ----------------------------------- YA kladu bilyznu v pralʹnu mashynu.
Es izkaru veļu. Я віш-ю-біли---. Я в---- б------- Я в-ш-ю б-л-з-у- ---------------- Я вішаю білизну. 0
YA--i-h--u-bi-y--u. Y- v------ b------- Y- v-s-a-u b-l-z-u- ------------------- YA vishayu bilyznu.
Es gludinu veļu. Я пр-сую--іл--н-. Я п----- б------- Я п-а-у- б-л-з-у- ----------------- Я прасую білизну. 0
YA--ra-uy- b----nu. Y- p------ b------- Y- p-a-u-u b-l-z-u- ------------------- YA prasuyu bilyznu.
Logi ir netīri. Вік-а---у---. В---- б------ В-к-а б-у-н-. ------------- Вікна брудні. 0
V-kn- b--d-i. V---- b------ V-k-a b-u-n-. ------------- Vikna brudni.
Grīda ir netīra. П--ло-- б-у---. П------ б------ П-д-о-а б-у-н-. --------------- Підлога брудна. 0
P-d--h--b-ud--. P------ b------ P-d-o-a b-u-n-. --------------- Pidloha brudna.
Trauki ir netīri. П--у----у--и-. П---- б------- П-с-д б-у-н-й- -------------- Посуд брудний. 0
P--ud brudny--. P---- b-------- P-s-d b-u-n-y-. --------------- Posud brudnyy̆.
Kas nospodrinās logus? Хто миє --кна? Х-- м-- в----- Х-о м-є в-к-а- -------------- Хто миє вікна? 0
Kh---myye v----? K--- m--- v----- K-t- m-y- v-k-a- ---------------- Khto myye vikna?
Kas izsūks putekļus? Х-о пилo---и-ь? Х-- п---------- Х-о п-л-с-с-т-? --------------- Хто пилoсосить? 0
K--- ----sosyt-? K--- p---------- K-t- p-l-s-s-t-? ---------------- Khto pylososytʹ?
Kas nomazgās traukus? Хт- миє-п---д? Х-- м-- п----- Х-о м-є п-с-д- -------------- Хто миє посуд? 0
K--o--y-e-----d? K--- m--- p----- K-t- m-y- p-s-d- ---------------- Khto myye posud?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!