Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   pl Sprzątanie domu

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [osiemnaście]

Sprzątanie domu

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu poļu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. Dz----- j--- s-----. Dzisiaj jest sobota. 0
Šodien mums ir laiks. Dz----- m--- c---. Dzisiaj mamy czas. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Dz----- s-------- m---------. Dzisiaj sprzątamy mieszkanie. 0
Es uzkopju vannas istabu. (J-) S------- ł-------. (Ja) Sprzątam łazienkę. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. Mó- m-- m--- s-------. Mój mąż myje samochód. 0
Bērni tīra divriteņus. Dz---- c------- r-----. Dzieci czyszczą rowery. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Ba---- p------ k-----. Babcia podlewa kwiaty. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. Dz---- s-------- p---- d--------. Dzieci sprzątają pokój dziecięcy. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. Mó- m-- r--- p------- n- s---- b-----. Mój mąż robi porządek na swoim biurku. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. (J-) W------ p----- d- p-----. (Ja) Wkładam pranie do pralki. 0
Es izkaru veļu. (J-) W------ p-----. (Ja) Wieszam pranie. 0
Es gludinu veļu. (J-) P------ p-----. (Ja) Prasuję pranie. 0
Logi ir netīri. Ok-- s- b-----. Okna są brudne. 0
Grīda ir netīra. Po----- j--- b-----. Podłoga jest brudna. 0
Trauki ir netīri. Na------ s- b-----. Naczynia są brudne. 0
Kas nospodrinās logus? Kt- u---- o---? Kto umyje okna? 0
Kas izsūks putekļus? Kt- o------? Kto odkurzy? 0
Kas nomazgās traukus? Kt- p------ n-------? Kto pozmywa naczynia? 0

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!