Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   no Husvask

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [atten]

Husvask

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. I dag e----t-l--d--. I dag er det lørdag. I d-g e- d-t l-r-a-. -------------------- I dag er det lørdag. 0
Šodien mums ir laiks. I-d------ -i t-d. I dag har vi tid. I d-g h-r v- t-d- ----------------- I dag har vi tid. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. I d-----sk-- -i---i------en. I dag vasker vi leiligheten. I d-g v-s-e- v- l-i-i-h-t-n- ---------------------------- I dag vasker vi leiligheten. 0
Es uzkopju vannas istabu. J----a-ker b-d-t. Jeg vasker badet. J-g v-s-e- b-d-t- ----------------- Jeg vasker badet. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. Mann-- min--a--e--bil-n. Mannen min vasker bilen. M-n-e- m-n v-s-e- b-l-n- ------------------------ Mannen min vasker bilen. 0
Bērni tīra divriteņus. Bar-a-v----- sy--ene. Barna vasker syklene. B-r-a v-s-e- s-k-e-e- --------------------- Barna vasker syklene. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Bestem----ann-r bl---t--e. Bestemor vanner blomstene. B-s-e-o- v-n-e- b-o-s-e-e- -------------------------- Bestemor vanner blomstene. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. Ba-n---y-de- p- rom--t---tt. Barna rydder på rommet sitt. B-r-a r-d-e- p- r-m-e- s-t-. ---------------------------- Barna rydder på rommet sitt. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. M-n-e--m----y-d-- på -krive---d---s--t. Mannen min rydder på skrivebordet sitt. M-n-e- m-n r-d-e- p- s-r-v-b-r-e- s-t-. --------------------------------------- Mannen min rydder på skrivebordet sitt. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. J-g pu--er tøy --n----a-k---sk-n-n. Jeg putter tøy inn i vaskemaskinen. J-g p-t-e- t-y i-n i v-s-e-a-k-n-n- ----------------------------------- Jeg putter tøy inn i vaskemaskinen. 0
Es izkaru veļu. J-g---n-er--p- -øy. Jeg henger opp tøy. J-g h-n-e- o-p t-y- ------------------- Jeg henger opp tøy. 0
Es gludinu veļu. Jeg---ryker--ø-. Jeg stryker tøy. J-g s-r-k-r t-y- ---------------- Jeg stryker tøy. 0
Logi ir netīri. V-n----e -r-s-itn-. Vinduene er skitne. V-n-u-n- e- s-i-n-. ------------------- Vinduene er skitne. 0
Grīda ir netīra. G--ve-----skitte-t. Gulvet er skittent. G-l-e- e- s-i-t-n-. ------------------- Gulvet er skittent. 0
Trauki ir netīri. O-pv-ske- er -------. Oppvasken er skitten. O-p-a-k-n e- s-i-t-n- --------------------- Oppvasken er skitten. 0
Kas nospodrinās logus? H-e- va-k-r --nd--n-? Hvem vasker vinduene? H-e- v-s-e- v-n-u-n-? --------------------- Hvem vasker vinduene? 0
Kas izsūks putekļus? Hve---t----g-r? Hvem støvsuger? H-e- s-ø-s-g-r- --------------- Hvem støvsuger? 0
Kas nomazgās traukus? Hv-m--a---pp-a-ke-? Hvem tar oppvasken? H-e- t-r o-p-a-k-n- ------------------- Hvem tar oppvasken? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!