Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   cs Úklid

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [osmnáct]

Úklid

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. D--s-j-----ot-. D--- j- s------ D-e- j- s-b-t-. --------------- Dnes je sobota. 0
Šodien mums ir laiks. Dne--mám- č--. D--- m--- č--- D-e- m-m- č-s- -------------- Dnes máme čas. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Dn-s-uk-i-íme byt. D--- u------- b--- D-e- u-l-d-m- b-t- ------------------ Dnes uklidíme byt. 0
Es uzkopju vannas istabu. Já uk-i--- ---peln-. J- u------ k-------- J- u-l-d-m k-u-e-n-. -------------------- Já uklidím koupelnu. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. Můj--an--- -my-e -uto. M-- m----- u---- a---- M-j m-n-e- u-y-e a-t-. ---------------------- Můj manžel umyje auto. 0
Bērni tīra divriteņus. D-ti ----í-k-l-. D--- u---- k---- D-t- u-y-í k-l-. ---------------- Děti umyjí kola. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. B---čk- za-i-e---ěti-y. B------ z----- k------- B-b-č-a z-l-j- k-ě-i-y- ----------------------- Babička zalije květiny. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. Děti--i ukl-d- ---ský -o-o-. D--- s- u----- d----- p----- D-t- s- u-l-d- d-t-k- p-k-j- ---------------------------- Děti si uklidí dětský pokoj. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. M-j---n-e- -- --l--í--vů--psac------. M-- m----- s- u----- s--- p---- s---- M-j m-n-e- s- u-l-d- s-ů- p-a-í s-ů-. ------------------------------------- Můj manžel si uklidí svůj psací stůl. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. Dá- prá-lo -o -r--ky. D-- p----- d- p------ D-m p-á-l- d- p-a-k-. --------------------- Dám prádlo do pračky. 0
Es izkaru veļu. P-v-sí---r----. P------ p------ P-v-s-m p-á-l-. --------------- Pověsím prádlo. 0
Es gludinu veļu. Vyžehl-m-------. V------- p------ V-ž-h-í- p-á-l-. ---------------- Vyžehlím prádlo. 0
Logi ir netīri. Ok-- jsou-šp-nav-. O--- j--- š------- O-n- j-o- š-i-a-á- ------------------ Okna jsou špinavá. 0
Grīda ir netīra. P---a-a -e -p-na--. P------ j- š------- P-d-a-a j- š-i-a-á- ------------------- Podlaha je špinavá. 0
Trauki ir netīri. Ná---------p-n---. N----- j- š------- N-d-b- j- š-i-a-é- ------------------ Nádobí je špinavé. 0
Kas nospodrinās logus? Kdo --y-- ---a? K-- u---- o---- K-o u-y-e o-n-? --------------- Kdo umyje okna? 0
Kas izsūks putekļus? K-o -ylu-u-e? K-- v-------- K-o v-l-x-j-? ------------- Kdo vyluxuje? 0
Kas nomazgās traukus? Kdo -myje-n-d---? K-- u---- n------ K-o u-y-e n-d-b-? ----------------- Kdo umyje nádobí? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!