Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   sv Städning

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [arton]

Städning

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. I-a- ä--de- l-rda-. I--- ä- d-- l------ I-a- ä- d-t l-r-a-. ------------------- Idag är det lördag. 0
Šodien mums ir laiks. Idag---- -i tid. I--- h-- v- t--- I-a- h-r v- t-d- ---------------- Idag har vi tid. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Idag s-äd-r vi lä-enh-t-n. I--- s----- v- l---------- I-a- s-ä-a- v- l-g-n-e-e-. -------------------------- Idag städar vi lägenheten. 0
Es uzkopju vannas istabu. J-g -täda- -ad-----t. J-- s----- b--------- J-g s-ä-a- b-d-u-m-t- --------------------- Jag städar badrummet. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. M-n man--v-tt-- bi---. M-- m-- t------ b----- M-n m-n t-ä-t-r b-l-n- ---------------------- Min man tvättar bilen. 0
Bērni tīra divriteņus. B--n-n t-ä-t---c-kl-r-a. B----- t------ c-------- B-r-e- t-ä-t-r c-k-a-n-. ------------------------ Barnen tvättar cyklarna. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Farmo----mo-mo- v-ttn-r --o-mo--a. F----- / m----- v------ b--------- F-r-o- / m-r-o- v-t-n-r b-o-m-r-a- ---------------------------------- Farmor / mormor vattnar blommorna. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. B--n-- s-äd---b-r-k-m-are-. B----- s----- b------------ B-r-e- s-ä-a- b-r-k-m-a-e-. --------------------------- Barnen städar barnkammaren. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. M-n --n städ-r ---- -kr-vbor-. M-- m-- s----- s--- s--------- M-n m-n s-ä-a- s-t- s-r-v-o-d- ------------------------------ Min man städar sitt skrivbord. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. Ja--l-gg---t--tten - -vä-t----i--n. J-- l----- t------ i t------------- J-g l-g-e- t-ä-t-n i t-ä-t-a-k-n-n- ----------------------------------- Jag lägger tvätten i tvättmaskinen. 0
Es izkaru veļu. Ja---än--r-upp-t-----n. J-- h----- u-- t------- J-g h-n-e- u-p t-ä-t-n- ----------------------- Jag hänger upp tvätten. 0
Es gludinu veļu. Ja- s-ryk----vät-e-. J-- s------ t------- J-g s-r-k-r t-ä-t-n- -------------------- Jag stryker tvätten. 0
Logi ir netīri. Fö-s-ren--r s--t-i--. F------- ä- s-------- F-n-t-e- ä- s-u-s-g-. --------------------- Fönstren är smutsiga. 0
Grīda ir netīra. G-l-e--är-sm-t---t. G----- ä- s-------- G-l-e- ä- s-u-s-g-. ------------------- Golvet är smutsigt. 0
Trauki ir netīri. P-r---net--r smu--i-t. P-------- ä- s-------- P-r-l-n-t ä- s-u-s-g-. ---------------------- Porslinet är smutsigt. 0
Kas nospodrinās logus? Vem--u-s-r-f----ren? V-- p----- f-------- V-m p-t-a- f-n-t-e-? -------------------- Vem putsar fönstren? 0
Kas izsūks putekļus? V-- ---msuger? V-- d--------- V-m d-m-s-g-r- -------------- Vem dammsuger? 0
Kas nomazgās traukus? Ve- -i-k--? V-- d------ V-m d-s-a-? ----------- Vem diskar? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!