Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   kk House cleaning

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [он сегіз]

18 [on segiz]

House cleaning

[Üy tazalaw]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. Бүг----е--і. Б---- с----- Б-г-н с-н-і- ------------ Бүгін сенбі. 0
B-g-- s--bi. B---- s----- B-g-n s-n-i- ------------ Bügin senbi.
Šodien mums ir laiks. Бүгін бі-ді-------ы--з ба-. Б---- б----- у-------- б--- Б-г-н б-з-і- у-қ-т-м-з б-р- --------------------------- Бүгін біздің уақытымыз бар. 0
Büg---biz--- waq--ım-----r. B---- b----- w-------- b--- B-g-n b-z-i- w-q-t-m-z b-r- --------------------------- Bügin bizdiñ waqıtımız bar.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Бү-і- --з--ә--р-- та---а----. Б---- б-- п------ т---------- Б-г-н б-з п-т-р-і т-з-л-й-ы-. ----------------------------- Бүгін біз пәтерді тазалаймыз. 0
Bü-i---i--p--erdi-ta-al-y--z. B---- b-- p------ t---------- B-g-n b-z p-t-r-i t-z-l-y-ı-. ----------------------------- Bügin biz päterdi tazalaymız.
Es uzkopju vannas istabu. Ме- -уынат-н --лмені тазал----н. М-- ж------- б------ т---------- М-н ж-ы-а-ы- б-л-е-і т-з-л-й-ы-. -------------------------------- Мен жуынатын бөлмені тазалаймын. 0
M-n-j-ı-atın -öl--ni-t-z--a-mın. M-- j------- b------ t---------- M-n j-ı-a-ı- b-l-e-i t-z-l-y-ı-. -------------------------------- Men jwınatın bölmeni tazalaymın.
Mans vīrs mazgā mašīnu. К-й-уім-м-ш-на---жуа-ы. К------ м------- ж----- К-й-у-м м-ш-н-н- ж-а-ы- ----------------------- Күйеуім машинаны жуады. 0
Küy--i- m-şï-an---wadı. K------ m------- j----- K-y-w-m m-ş-n-n- j-a-ı- ----------------------- Küyewim maşïnanı jwadı.
Bērni tīra divriteņus. Балал----е-ос-п-д-та-а-----. Б------ в-------- т--------- Б-л-л-р в-л-с-п-д т-з-л-й-ы- ---------------------------- Балалар велосипед тазалайды. 0
B---la- -e--sï-ed ------ydı. B------ v-------- t--------- B-l-l-r v-l-s-p-d t-z-l-y-ı- ---------------------------- Balalar velosïped tazalaydı.
Vecmāmiņa aplej puķes. Ә---г---ер-і -уғ-р---. Ә-- г------- с-------- Ә-е г-л-е-д- с-ғ-р-д-. ---------------------- Әже гүлдерді суғарады. 0
Äje--ü-d-rd- s-ğ---d-. Ä-- g------- s-------- Ä-e g-l-e-d- s-ğ-r-d-. ---------------------- Äje gülderdi swğaradı.
Bērni uzkopj bērnu istabu. Ба-а------лал-р б---е--- жи-а---. Б------ б------ б------- ж------- Б-л-л-р б-л-л-р б-л-е-і- ж-н-й-ы- --------------------------------- Балалар балалар бөлмесін жинайды. 0
Ba-a--r-balal-r b-l--si--jïna-dı. B------ b------ b------- j------- B-l-l-r b-l-l-r b-l-e-i- j-n-y-ı- --------------------------------- Balalar balalar bölmesin jïnaydı.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. Күй-уім өз-н-ң------ү-телін жин-й--. К------ ө----- ж--- ү------ ж------- К-й-у-м ө-і-і- ж-з- ү-т-л-н ж-н-й-ы- ------------------------------------ Күйеуім өзінің жазу үстелін жинайды. 0
Küy-w-- --i-i- -a-- ü--e--- jï---dı. K------ ö----- j--- ü------ j------- K-y-w-m ö-i-i- j-z- ü-t-l-n j-n-y-ı- ------------------------------------ Küyewim öziniñ jazw üstelin jïnaydı.
Es salieku veļu veļas mašīnā. Ме---ір-м-ши--ға --ім---шек-е--і -------. М-- к-- м------- к-------------- с------- М-н к-р м-ш-н-ғ- к-і---е-е-т-р-і с-л-м-н- ----------------------------------------- Мен кір машинаға киім-кешектерді саламын. 0
Men --- ma-ï---a-kï---k-ş-kte--i-sa-amı-. M-- k-- m------- k-------------- s------- M-n k-r m-ş-n-ğ- k-i---e-e-t-r-i s-l-m-n- ----------------------------------------- Men kir maşïnağa kïim-keşekterdi salamın.
Es izkaru veļu. Мен-кір-жая---. М-- к-- ж------ М-н к-р ж-я-ы-. --------------- Мен кір жаямын. 0
M-n--i- --y-mı-. M-- k-- j------- M-n k-r j-y-m-n- ---------------- Men kir jayamın.
Es gludinu veļu. Ме- кір ү-і-тей---. М-- к-- ү---------- М-н к-р ү-і-т-й-і-. ------------------- Мен кір үтіктеймін. 0
M-- --r--t---eym--. M-- k-- ü---------- M-n k-r ü-i-t-y-i-. ------------------- Men kir ütikteymin.
Logi ir netīri. Тер--е-е--к-р. Т-------- к--- Т-р-з-л-р к-р- -------------- Терезелер кір. 0
Ter----er-ki-. T-------- k--- T-r-z-l-r k-r- -------------- Terezeler kir.
Grīda ir netīra. Еден-к--. Е--- к--- Е-е- к-р- --------- Еден кір. 0
Ede--k--. E--- k--- E-e- k-r- --------- Eden kir.
Trauki ir netīri. Ыд---а-қ----. Ы------- к--- Ы-ы---я- к-р- ------------- Ыдыс-аяқ кір. 0
I-ıs-ay-q kir. I-------- k--- I-ı---y-q k-r- -------------- Idıs-ayaq kir.
Kas nospodrinās logus? К------е---- --ад-? К-- т------- ж----- К-м т-р-з-н- ж-а-ы- ------------------- Кім терезені жуады? 0
Kim ter--en--j-adı? K-- t------- j----- K-m t-r-z-n- j-a-ı- ------------------- Kim terezeni jwadı?
Kas izsūks putekļus? Кі- шаң-о-ғ----н -а-ал---ы? К-- ш----------- т--------- К-м ш-ң-о-ғ-ш-е- т-з-л-й-ы- --------------------------- Кім шаңсорғышпен тазалайды? 0
Kim--a-so----p-- t-zal-y-ı? K-- ş----------- t--------- K-m ş-ñ-o-ğ-ş-e- t-z-l-y-ı- --------------------------- Kim şañsorğışpen tazalaydı?
Kas nomazgās traukus? К-м ы--- ж-ады? К-- ы--- ж----- К-м ы-ы- ж-а-ы- --------------- Кім ыдыс жуады? 0
Kim-ı-----w---? K-- ı--- j----- K-m ı-ı- j-a-ı- --------------- Kim ıdıs jwadı?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!