Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   be Прыбіранне ў доме

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [васемнаццаць]

18 [vasemnatstsats’]

Прыбіранне ў доме

[Prybіranne u dome]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. Сё-н- -у-ота. С---- с------ С-н-я с-б-т-. ------------- Сёння субота. 0
Senny---u---a. S----- s------ S-n-y- s-b-t-. -------------- Sennya subota.
Šodien mums ir laiks. Сё--- ў-на--ёс-ь ---ь-ы-ч-с. С---- ў н-- ё--- в----- ч--- С-н-я ў н-с ё-ц- в-л-н- ч-с- ---------------------------- Сёння ў нас ёсць вольны час. 0
S-n-ya u nas--ost---v--’-----as. S----- u n-- y----- v----- c---- S-n-y- u n-s y-s-s- v-l-n- c-a-. -------------------------------- Sennya u nas yosts’ vol’ny chas.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. С-нн- -ы--ры------ - -в-тэ--. С---- м- п-------- у к------- С-н-я м- п-ы-і-а-м у к-а-э-ы- ----------------------------- Сёння мы прыбіраем у кватэры. 0
Se-----my-pr--і-aem-u k---er-. S----- m- p-------- u k------- S-n-y- m- p-y-і-a-m u k-a-e-y- ------------------------------ Sennya my prybіraem u kvatery.
Es uzkopju vannas istabu. Я прыб--а--я-- -а-н-м-пакоі. Я п--------- ў в----- п----- Я п-ы-і-а-с- ў в-н-ы- п-к-і- ---------------------------- Я прыбіраюся ў ванным пакоі. 0
Y- -r----a---y--- v----m-p---і. Y- p----------- u v----- p----- Y- p-y-і-a-u-y- u v-n-y- p-k-і- ------------------------------- Ya prybіrayusya u vannym pakoі.
Mans vīrs mazgā mašīnu. М-- му----- -аш---. М-- м-- м-- м------ М-й м-ж м-е м-ш-н-. ------------------- Мой муж мые машыну. 0
Moy----h--y---a--yn-. M-- m--- m-- m------- M-y m-z- m-e m-s-y-u- --------------------- Moy muzh mye mashynu.
Bērni tīra divriteņus. Д-еці -ыюць-ве-а---ед-. Д---- м---- в---------- Д-е-і м-ю-ь в-л-с-п-д-. ----------------------- Дзеці мыюць веласiпеды. 0
Dze-sі----uts---e-as--edy. D----- m------ v---------- D-e-s- m-y-t-’ v-l-s-p-d-. -------------------------- Dzetsі myyuts’ velasipedy.
Vecmāmiņa aplej puķes. Б--ул- п-лівае к-ет-і. Б----- п------ к------ Б-б-л- п-л-в-е к-е-к-. ---------------------- Бабуля палівае кветкі. 0
Babuly----lі-a--kv--k-. B------ p------ k------ B-b-l-a p-l-v-e k-e-k-. ----------------------- Babulya palіvae kvetkі.
Bērni uzkopj bērnu istabu. Дз-ц---ры-іра---- ў-д-і-ячым--а-оі. Д---- п---------- ў д------- п----- Д-е-і п-ы-і-а-ц-а ў д-і-я-ы- п-к-і- ----------------------------------- Дзеці прыбіраюцца ў дзіцячым пакоі. 0
D--tsі-p---і-ayu--t-- - ----syachy---a--і. D----- p------------- u d---------- p----- D-e-s- p-y-і-a-u-s-s- u d-і-s-a-h-m p-k-і- ------------------------------------------ Dzetsі prybіrayutstsa u dzіtsyachym pakoі.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. Мо- муж-пры--р-ец-а -а-п-сь-овым--т-ле. М-- м-- п---------- н- п-------- с----- М-й м-ж п-ы-і-а-ц-а н- п-с-м-в-м с-а-е- --------------------------------------- Мой муж прыбіраецца на пісьмовым стале. 0
M-y--uz- --y-і--et-tsa-n--p-s’--v-m---a--. M-- m--- p------------ n- p-------- s----- M-y m-z- p-y-і-a-t-t-a n- p-s-m-v-m s-a-e- ------------------------------------------ Moy muzh prybіraetstsa na pіs’movym stale.
Es salieku veļu veļas mašīnā. Я кла-у -я----- ---раль-у--машын-. Я к---- б------ ў п------- м------ Я к-а-у б-л-з-у ў п-а-ь-у- м-ш-н-. ---------------------------------- Я кладу бялізну ў пральную машыну. 0
Y- kl-d- -y-lі-nu - -ral’---- -ashyn-. Y- k---- b------- u p-------- m------- Y- k-a-u b-a-і-n- u p-a-’-u-u m-s-y-u- -------------------------------------- Ya kladu byalіznu u pral’nuyu mashynu.
Es izkaru veļu. Я-р-з-ешв-- бял-зн-. Я р-------- б------- Я р-з-е-в-ю б-л-з-у- -------------------- Я развешваю бялізну. 0
Ya-r--v--hva-u -y-----u. Y- r---------- b-------- Y- r-z-e-h-a-u b-a-і-n-. ------------------------ Ya razveshvayu byalіznu.
Es gludinu veļu. Я пр------ял-з-у. Я п----- б------- Я п-а-у- б-л-з-у- ----------------- Я прасую бялізну. 0
Y- p--s-yu-byal-znu. Y- p------ b-------- Y- p-a-u-u b-a-і-n-. -------------------- Ya prasuyu byalіznu.
Logi ir netīri. Вок-ы-б-уд-ы-. В---- б------- В-к-ы б-у-н-я- -------------- Вокны брудныя. 0
V--n- ----nyya. V---- b-------- V-k-y b-u-n-y-. --------------- Vokny brudnyya.
Grīda ir netīra. Пад-ога -ру---я. П------ б------- П-д-о-а б-у-н-я- ---------------- Падлога брудная. 0
P---o-- brudna--. P------ b-------- P-d-o-a b-u-n-y-. ----------------- Padloga brudnaya.
Trauki ir netīri. П-----бру---. П---- б------ П-с-д б-у-н-. ------------- Посуд брудны. 0
P-sud bru-n-. P---- b------ P-s-d b-u-n-. ------------- Posud brudny.
Kas nospodrinās logus? Хто---м----ок--? Х-- п---- в----- Х-о п-м-е в-к-ы- ---------------- Хто памые вокны? 0
Khto---m-----k-y? K--- p---- v----- K-t- p-m-e v-k-y- ----------------- Khto pamye vokny?
Kas izsūks putekļus? Хто-будзе п--а----ць? Х-- б---- п---------- Х-о б-д-е п-л-с-с-ц-? --------------------- Хто будзе пыласосіць? 0
Kht------e-p--aso-----? K--- b---- p----------- K-t- b-d-e p-l-s-s-t-’- ----------------------- Khto budze pylasosіts’?
Kas nomazgās traukus? Х-- па-ы- посу-? Х-- п---- п----- Х-о п-м-е п-с-д- ---------------- Хто памые посуд? 0
K----p--ye -----? K--- p---- p----- K-t- p-m-e p-s-d- ----------------- Khto pamye posud?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!