Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   hr Čišćenje kuće

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [osamnaest]

Čišćenje kuće

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. Da--- j- s-----. Danas je subota. 0
Šodien mums ir laiks. Da--- i---- v------. Danas imamo vremena. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Da--- č------ s---. Danas čistimo stan. 0
Es uzkopju vannas istabu. Ja č----- k--------. Ja čistim kupaonicu. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. Mo- m-- p--- a---. Moj muž pere auto. 0
Bērni tīra divriteņus. Dj--- č---- b------. Djeca čiste bicikle. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Ba-- z------- c------. Baka zalijeva cvijeće. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. Dj--- p--------- d----- s---. Djeca pospremaju dječju sobu. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. Mo- m-- p------- s--- p----- s---. Moj muž posprema svoj pisaći stol. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. St------ r----- u p-------. Stavljam rublje u perilicu. 0
Es izkaru veļu. Vj---- r-----. Vješam rublje. 0
Es gludinu veļu. Gl---- r-----. Glačam rublje. 0
Logi ir netīri. Pr----- s- p------. Prozori su prljavi. 0
Grīda ir netīra. Po- j- p-----. Pod je prljav. 0
Trauki ir netīri. Po---- j- p------. Posuđe je prljavo. 0
Kas nospodrinās logus? Tk- č---- p------? Tko čisti prozore? 0
Kas izsūks putekļus? Tk- u------ p------? Tko usisava prašinu? 0
Kas nomazgās traukus? Tk- p--- s---? Tko pere suđe? 0

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!