Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   eo pravigi ion 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [sepdek kvin]

pravigi ion 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? K-a--v- -- --nas? Kial vi ne venas? K-a- v- n- v-n-s- ----------------- Kial vi ne venas? 0
Laiks ir tik slikts. L-----er- ----ma--o--s. La vetero tro malbonas. L- v-t-r- t-o m-l-o-a-. ----------------------- La vetero tro malbonas. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. M---e ven-s ĉa- la-ve-e-o --o-malbo---. Mi ne venas ĉar la vetero tro malbonas. M- n- v-n-s ĉ-r l- v-t-r- t-o m-l-o-a-. --------------------------------------- Mi ne venas ĉar la vetero tro malbonas. 0
Kāpēc viņš nenāk? K-al-l- -e -e-a-? Kial li ne venas? K-a- l- n- v-n-s- ----------------- Kial li ne venas? 0
Viņš nav uzaicināts. L--ne -s-a- --v-ti--. Li ne estas invitita. L- n- e-t-s i-v-t-t-. --------------------- Li ne estas invitita. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. Li n- -enas -ar-l--n---stas -nvitita. Li ne venas ĉar li ne estas invitita. L- n- v-n-s ĉ-r l- n- e-t-s i-v-t-t-. ------------------------------------- Li ne venas ĉar li ne estas invitita. 0
Kāpēc tu nenāc? Kial-vi -e----a-? Kial vi ne venas? K-a- v- n- v-n-s- ----------------- Kial vi ne venas? 0
Man nav laika. Mi ne----a---emp-n. Mi ne havas tempon. M- n- h-v-s t-m-o-. ------------------- Mi ne havas tempon. 0
Es nenāku, jo man nav laika. M---e-v-na----r -i n------- -e-po-. Mi ne venas ĉar mi ne havas tempon. M- n- v-n-s ĉ-r m- n- h-v-s t-m-o-. ----------------------------------- Mi ne venas ĉar mi ne havas tempon. 0
Kāpēc tu nepaliec? K--- -- n--resta-? Kial vi ne restas? K-a- v- n- r-s-a-? ------------------ Kial vi ne restas? 0
Man vēl jāstrādā. M- deva--a-k------ab---. Mi devas ankoraŭ labori. M- d-v-s a-k-r-ŭ l-b-r-. ------------------------ Mi devas ankoraŭ labori. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Mi n- ----as---r m- -e-a----k--a- lab-ri. Mi ne restas ĉar mi devas ankoraŭ labori. M- n- r-s-a- ĉ-r m- d-v-s a-k-r-ŭ l-b-r-. ----------------------------------------- Mi ne restas ĉar mi devas ankoraŭ labori. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? K--l -- j-----ri-as? Kial vi jam foriras? K-a- v- j-m f-r-r-s- -------------------- Kial vi jam foriras? 0
Es esmu nogurusi. M-----a- la--. Mi estas laca. M- e-t-s l-c-. -------------- Mi estas laca. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Mi --r-ras ----mi -s-a- -a--. Mi foriras ĉar mi estas laca. M- f-r-r-s ĉ-r m- e-t-s l-c-. ----------------------------- Mi foriras ĉar mi estas laca. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? K-al--i ja--fo--e-----? Kial vi jam forveturas? K-a- v- j-m f-r-e-u-a-? ----------------------- Kial vi jam forveturas? 0
Ir jau vēls. J-m-mal-r-a-. Jam malfruas. J-m m-l-r-a-. ------------- Jam malfruas. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. M- --r---u-as---r-j-m-m--f----. Mi forveturas ĉar jam malfruas. M- f-r-e-u-a- ĉ-r j-m m-l-r-a-. ------------------------------- Mi forveturas ĉar jam malfruas. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…