Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   sq tё argumentosh diçka 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [shtatёdhjetёepesё]

tё argumentosh diçka 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? P----uk-vi--? Pse nuk vini? P-e n-k v-n-? ------------- Pse nuk vini? 0
Laiks ir tik slikts. Moti ё--t---a- i ke-. Moti ёshtё kaq i keq. M-t- ё-h-ё k-q i k-q- --------------------- Moti ёshtё kaq i keq. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Nu----j, --p-- mot--ё-ht----u-ё - -e-. Nuk vij, sepse moti ёshtё shumё i keq. N-k v-j- s-p-e m-t- ё-h-ё s-u-ё i k-q- -------------------------------------- Nuk vij, sepse moti ёshtё shumё i keq. 0
Kāpēc viņš nenāk? P-e n-k -j-n--i? Pse nuk vjen ai? P-e n-k v-e- a-? ---------------- Pse nuk vjen ai? 0
Viņš nav uzaicināts. Ai--u- ё-------f-ua-. Ai nuk ёshtё i ftuar. A- n-k ё-h-ё i f-u-r- --------------------- Ai nuk ёshtё i ftuar. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. A---u- -jen-s--nu- -sh-ё i----ar. Ai nuk vjen se nuk ёshtё i ftuar. A- n-k v-e- s- n-k ё-h-ё i f-u-r- --------------------------------- Ai nuk vjen se nuk ёshtё i ftuar. 0
Kāpēc tu nenāc? Ps----k-----? Pse nuk vjen? P-e n-k v-e-? ------------- Pse nuk vjen? 0
Man nav laika. Unё-n-k k---ko--. Unё nuk kam kohё. U-ё n-k k-m k-h-. ----------------- Unё nuk kam kohё. 0
Es nenāku, jo man nav laika. N-k ---,---ps- nuk k-- -oh-. Nuk vij, sepse nuk kam kohё. N-k v-j- s-p-e n-k k-m k-h-. ---------------------------- Nuk vij, sepse nuk kam kohё. 0
Kāpēc tu nepaliec? P-e-nuk ---? Pse nuk rri? P-e n-k r-i- ------------ Pse nuk rri? 0
Man vēl jāstrādā. U-ё --h---tё---n---ak---. Unё duhet tё punoj akoma. U-ё d-h-t t- p-n-j a-o-a- ------------------------- Unё duhet tё punoj akoma. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Nuk-rr-,----se------h-- ---p-n-- ako--. Nuk rri, sepse mё duhet tё punoj akoma. N-k r-i- s-p-e m- d-h-t t- p-n-j a-o-a- --------------------------------------- Nuk rri, sepse mё duhet tё punoj akoma. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? Pse-po i-ni t-ni? Pse po ikni tani? P-e p- i-n- t-n-? ----------------- Pse po ikni tani? 0
Es esmu nogurusi. U-- ----- lodhur. Unё jam i lodhur. U-ё j-m i l-d-u-. ----------------- Unё jam i lodhur. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Po s-ko-, ----e-j-m - -od-ur. Po shkoj, sepse jam i lodhur. P- s-k-j- s-p-e j-m i l-d-u-. ----------------------------- Po shkoj, sepse jam i lodhur. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? P-- po -k-i-ta-i? Pse po ikni tani? P-e p- i-n- t-n-? ----------------- Pse po ikni tani? 0
Ir jau vēls. Ё-htё -on--tas-m-. Ёshtё vonё tashmё. Ё-h-ё v-n- t-s-m-. ------------------ Ёshtё vonё tashmё. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Po -hk-j- se--e ёshtё-vo--. Po shkoj, sepse ёshtё vonё. P- s-k-j- s-p-e ё-h-ё v-n-. --------------------------- Po shkoj, sepse ёshtё vonё. 0

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…