Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   sl nekaj utemeljiti 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [petinsedemdeset]

nekaj utemeljiti 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? Z--aj--e-pr-dete? Z---- n- p------- Z-k-j n- p-i-e-e- ----------------- Zakaj ne pridete? 0
Laiks ir tik slikts. V--m--je -a---gr-o ------). V---- j- t--- g--- (------- V-e-e j- t-k- g-d- (-l-b-)- --------------------------- Vreme je tako grdo (slabo). 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Ne--ri--m, --- -- --em- -a---sl-bo. N- p------ k-- j- v---- t--- s----- N- p-i-e-, k-r j- v-e-e t-k- s-a-o- ----------------------------------- Ne pridem, ker je vreme tako slabo. 0
Kāpēc viņš nenāk? Zak-j--n n- -r-de? Z---- o- n- p----- Z-k-j o- n- p-i-e- ------------------ Zakaj on ne pride? 0
Viņš nav uzaicināts. N----va----n. N- p--------- N- p-v-b-j-n- ------------- Ni povabljen. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. Ne-pr--e,-ker--- ---a---en. N- p----- k-- n- p--------- N- p-i-e- k-r n- p-v-b-j-n- --------------------------- Ne pride, ker ni povabljen. 0
Kāpēc tu nenāc? Z-kaj----p---e-? Z---- n- p------ Z-k-j n- p-i-e-? ---------------- Zakaj ne prideš? 0
Man nav laika. N--a--č-s-. N---- č---- N-m-m č-s-. ----------- Nimam časa. 0
Es nenāku, jo man nav laika. N------p--še---ri---, --r -i----č---. N- b-- p------------- k-- n---- č---- N- b-m p-i-e-/-r-š-a- k-r n-m-m č-s-. ------------------------------------- Ne bom prišel/prišla, ker nimam časa. 0
Kāpēc tu nepaliec? Zaka-------t-ne-? Z---- n- o------- Z-k-j n- o-t-n-š- ----------------- Zakaj ne ostaneš? 0
Man vēl jāstrādā. I-am š- -elo. I--- š- d---- I-a- š- d-l-. ------------- Imam še delo. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Ne -s-a-e--z-r-di t---- --- ima---- ---o. N- o------ z----- t---- k-- i--- š- d---- N- o-t-n-m z-r-d- t-g-, k-r i-a- š- d-l-. ----------------------------------------- Ne ostanem zaradi tega, ker imam še delo. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? Za-a---- g-es-e? Z---- ž- g------ Z-k-j ž- g-e-t-? ---------------- Zakaj že greste? 0
Es esmu nogurusi. U-ruj-n--- -e-. U--------- s--- U-r-j-n-a- s-m- --------------- Utrujen(a) sem. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Gr-- zat-- --r-s-m-u-r---n--). G--- z---- k-- s-- u---------- G-e- z-t-, k-r s-m u-r-j-n-a-. ------------------------------ Grem zato, ker sem utrujen(a). 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Za--- ---odh-jat-? Z---- ž- o-------- Z-k-j ž- o-h-j-t-? ------------------ Zakaj že odhajate? 0
Ir jau vēls. P-z-- ----e. P---- j- ž-- P-z-o j- ž-. ------------ Pozno je že. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Od-a--m----r-je-že-p-zn-. O------- k-- j- ž- p----- O-h-j-m- k-r j- ž- p-z-o- ------------------------- Odhajam, ker je že pozno. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…